Finanšu ministrs Arvils Ašeradens raidījumā vairākkārt uzsvēra, ka ir svarīgi saprast, kā praktiski notiks abu mediju apvienošana. Vai runa ir par jaunu, kopīgu ēku, vai katrs medijs paliks savā vecajā vietā un apvienos tikai to vadību – valdi. "Saprotam to, ja tas ir skaidrs, tad arī finansējums," sacīja ministrs. Uz to Siksnis atbildēja: "Ašeradena kungs, jūs šādi mūs dzenat iekšā tajā, no kā mēs netiekam ārā," dodot mājienu uz gadiem ilgajām runām par apvienošanu. Siksnis uzsvēra, ka ēkas jautājums šobrīd vispār ir noņemts no dienas kārtības, apzinoties, ka jau pirms diviem gadiem jaunas mājas būvniecības izmaksas bija mērāmas 100 līdz 150 miljonos un tagad droši vien vēl dārgāk.
"Tāpēc noliekam to ēku malā," sacīja Siksnis.
Raidījuma vadītājs Jānis Domburs klātesošajiem demonstrēja mapes ar četrpadsmit speciālās darba grupas stenogrammām, kuras tapušas 2009. gadā. Tajās aprakstīti gan finansēšanas modeļi, gan pārvaldības modeļi un citu valstu piemēri, kā arī daudz kas cits. Taču šie dokumenti ir pārvērtušies par makulatūru. Domburs jautāja, ko darīt, lai atkal neuzkāptu uz tā paša grābekļa?
Ieva Brante no "Apvienotā saraksta", kura vada par šo jautājumu atbildīgo Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, sacīja – šobrīd viņa neredz iespēju virzīt tālāk apvienošanas procesa sākšanai nepieciešamo likumprojektu.
"Es varu solīt, ja mēs novēršam trūkumus un esam par caurskatāmu, saprotamu procesu, tad mēs varam turpinat soli pa solim iet."
Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Ritvars Jansons no Nacionālās apvienības bilda, ka svarīga ir skaidrība par finansēšanas modeli, kas doto drošību ne tikai valstiskā nozīmē, bet arī radio darbiniekiem, kuri tagad uztraucas, ka apvienotajā sabiedriskajā medijā Latvijas Radio kļūs par "mazo brāli".
Arī radio žurnālists Aidis Tomsons lielu nozīmi saskata skaidrā apvienotā sabiedriskā medija finansēšanas modelī, bažījoties – ja naudas nebūs tagad, tad pēc apvienošanas tā arī var palikt, jo politķi ievilks ķeksi, ka darbs, apvienošana, ir izdarīts. Siksnis solīja divu mēnešu laikā izstrādāt Finanšu ministrijas prasīto detalizaciju, cerot, ka tad politiķi rīkosies valstiski un nemeklēs atkal iespējas kaut ko atlikt un ievilkt šo jautājumu jaunā desmitgadē.
Savukārt finanšu ministrs Ašeradens, kurš pie abu mediju apvienošanas ir stāvējis dažādos amatos, diskusijā sacīja, ka situācija daudzo gadu laikā ir progresējusi, piemēram, ar sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus. Taču, atbildot uz jautājumu par nākotni, bija lakonisks, – viņš solīja darīt savu darbu.
