Soču olimpiskajās spēlēs ir trīs olimpiskie ciemati. Viens piekrastē pie jūras – tur no Latvijas komandas mitinās hokejisti, skeletonists un šortrrekists, un divi ciemati kalnos – viens bobslejistiem un kamaniņbraucējiem jeb tā sauktajiem renes šļūcējiem, otrs - visa veida slēpotājiem, tai skaitā biatlonistiem.
Visteiksmainākie stāsti jau pašu spēļu sākumā izplatās par tā saukto Izturības ciematu, kur apmetušies slēpotāji un biatlonisti. Lūk, tur neesot šauru istabiņu un citu neērtību. Sportisti dzīvojot plašās un ērtās koka guļbūvēs, pie griestiem esot kristāla lustras, varot peldēties siltos āra baseinos… un ziniet… tieši to un ne tikai to tur ieraudzīja arī portāls LSM.lv.
Bet ciemata apskati sākām ar ierašanos namā, pie kura izkārts Latvijas karogs. To ieskauj teju divus metrus biezs kalnu sniegs. Ejam iekšā un satiekam slēpotājus Jāni Paipalu, Arvi Liepiņu, Ingu Dauškāni un biatlonisti Žannu Juškāni. Žanna piekrīt izrādīt namu.
Gultas par cietu neesot, pa logu redzams žogs, televizora nav, lai arī televizora galdiņš ir. Ir arī trauksmes poga pie sienas. Un tādas ir piecas istabiņas.
Pie mikrofona Žanna ir droša, bet jau pavisam drīz sportisti kautrīgi smaidīs, jo ciematā jāierodas Valsts prezidentam Andrim Bērziņam. Tūlīt tas arī notiek. Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Aldons Vrubļevskis un viceprezidents Einārs Fogelis izrāda māju.
Tālāk prezidents simboliski parunā ar sportistiem, iedāvina Latvijas saldumus un dodas aplūkot ciematu. Un tur ir ko redzēt. Īpaši jau centrālajā ēkā un pie tās.
Pārsteigumi turpinās. Trīs stāvus zem zemes aiz parastām durvīm ir ne vairāk un ne mazāk kā basketbola un volejbola zāle. Tāpat plaša trenažieru zāle… citos olimpiskajos ciematos Soču spēlēs tās ir krietni mazākas. Pa ceļam vēl plaša izklaižu halle ar spēļu automātiem un galda tenisu.
Kad izejam virszemē un izejam ārā pagalmā – ar plašu skatu uz kalniem – tur siltajā āra baseinā peldas kāds kungs. Ārā.
Ziemas olimpisko spēļu laikā. Lūk, tāds ir viens no olimpiskajiem ciematiem Sočos. Pie viena aizejam pārliecināties par to, kā izskatās sportistu ēdnīcā. To gan rūpīgi apsargā, jo ēst tur var, ko vien sirds kāro. Tur sastopam jau iepriekš satikto Žannu Juškāni. Žannai jau nākamajā dienā starts. Liekam viņu mierā un, joprojām brīnoties par smalko ciematu, dodamies prom.
