Vakcinācijas rezultātā cilvēka imūnsistēma izdara divas lietas – sintezē lielu daudzumu antivielu, kuras iezīmē vai neitralizē šo vīrusu, un ieraksta imūnšūnu atmiņā, kā izskatās šis vīruss, stāstīja ķīmiķis.
“Tas ir ierakstīts gēnos. Daļa no šīm šūnām aiziet uz kaulu smadzenēm, tur paliek ilgu laiku un pie vajadzības ātri aktivējas un dod signālus citām šūnām, lai pašas ļoti ātri sāk ražot vajadzīgās antivielas,” skaidroja Kalviņš.
Iespējamība, ka vakcinēti cilvēki pirmajos mēnešos varētu aplipināt ar vīrusu citus cilvēkus, ir ļoti maza, jo antivielas ļoti ātri ir vīrusu neitralizējušas, stāstīja Kalviņš.
“Ja vīruss tagad parādās, viņš organismā iekļūt var. Uz mūsu epitēlija, uz mūsu gļotādām degunā, kaklā, plaušās viņš spēj pieķerties. Tagad viņam ir jātiek iekšā. Ja imūnsistēma ir saglabājusi lielu daudzumu antivielu, kas cirkulē, tad viņš tur iekšā vispār netiek. Ja jūs mēģināsiet ar PCR testu noteikt, ir vai nav vīruss vakcinētās personas ķermenī, jūs atklāsiet, ka vīruss tur ir,” skaidroja Kalviņš.
Tāpēc arī statistikā uzrādās inficēti vakcinētie. Jāatceras, viena daļa no vakcinētajiem pārslimo bez simptomiem vai ar ļoti vājiem simptomiem.
Tomēr sešus mēnešus pēc vakcinācijas iespējamība slimot ar simptomiem palielinās.
“Ja mēs pārāk ilgi nerevakcinējamies, respektīvi, neiedodam trešo poti, tad antivielu līmenis varētu būt nokrities tik zemu, ka vairs nespēj neitralizēt šo vīrusu. Tad, protams, ar vīrusu var gan pats inficēties, gan citus inficēt vakcinētais cilvēks. Viņš īstenībā vairs nav pilnvērtīgi vakcinēts. Antivielas nodrošina aptuveni pusi no imūnaizsardzības. Otru pusi – atmiņā ierakstītā informācija mūsu imūnšūnās, kas iznīcina vīrusu,” stāstīja Kalviņš.
Tas gan nenozīmē, ka pēc sešiem mēnešiem cilvēks ir pilnībā nepasargāts, jo atmiņā ierakstītā informācija ir saglabājusies.
Vienkārši ir vājāka spēja uzreiz neitralizēt vīrusu. Tāpēc arī var parādīties temperatūra, galvassāpes, drudzis, muskuļu sāpes.
Kalviņš skaidroja, ka tāpat kā ar gripas vai ērču encefalīta vakcīnām, ik pa brīdim ir jāatjauno imūnsistēmas spējas ražot antivielas pret Covid-19. To var panākt ar revakcināciju vai arī vakcinētam cilvēkam ļoti vieglā formā, iespējams, pašam pat nezinot, pārslimojot.
“Pētījumi rāda: ja revakcinē cilvēku vai nu pēc pārslimošanas, vai sešus mēnešus pēc [pirmreizējās] vakcinācijas, tad viena (neatkarīgi no tā, kāda) vakcīna izsauc antivielu daudzuma palielināšanos mūsu asinīs no 10–100 reizēm.
Ja jūsu imūnsistēma nokrītas savās aizsardzības spējās par 90 procentiem, tad pēc vienas potes jūs esat atpakaļ pie simts procentiem aizsardzības pret nāvi,” uzsvēra Kalviņš.
Kamēr šo vīrusu neizspiedīs kāds cits vīruss (un tas prasīs vēl kādu laiku), tikmēr ik pa brīdim būs arī nepieciešams revakcinēties, stāstīja ķīmiķis. Šī pandēmija beigtos krietni ātrāk, ja visa sabiedrība būtu pilnībā un puslīdz vienā laikā vakcinējusies, bet tas nav iespējams, tāpēc arī uz nekādu pūļa imunitāti nevaram cerēt, skaidroja Kalviņš.
