Kuram derētu strādāt mazāk?
ASV investīciju banka “Goldman Sachs” rūpējas par saviem praktikantiem un noteikusi viņiem maksimālo darba laiku – 17 stundas. Precīzāk, banka izvirzījusi nosacījumu, ka jaunajiem censoņiem darba vieta jāatstāj līdz pusnaktij un atgriezties atļauts tikai pēc septiņiem rītā.
Šāds lēmums pieņemts pēc traģēdijas, kad bojā gāja “Bank of America Merril Lynch” praktikants Morics Erharts. Lai atstātu iespaidu uz priekšniecību, 21 gadus vecais jaunietis regulāri nodevies darbam bez atpūtas. Viņš atrasts miris savās mājās pēc 72 stundu ilgas strādāšanas, un par nāves iemeslu atzina epilepsijas lēkmi, kam par pamatu varētu būt garās darba stundas.
Drīz pēc Erharta nāves “Goldman Sachs” izpilddirektors Loids Blankfeins uzrunāja savas bankas praktikantus un mudināja neziedot visu savu dzīvi darbam. “Jums jābūt interesantām personībām. Bez jūsu darba jums jābūt citām lietām, kas aizrauj,” viņš teica. “Jums jābūt cilvēkiem, ar kuru kāds gribētu sarunāties.”
Ko vēl labu pateiks Donalds Tramps?
Par kandidēšanu ASV valsts prezidenta amatam paziņojis skandalozais miljardieris Donalds Tramps. Amizantā biznesmeņa uzruna ilga apmēram 45 minūtes, un tajā netrūkt spilgtu pērļu.
Izsakoties par terorismu, Tramps raksturoja viņus mazāk kā ienaidniekus, vairāk kā parastus konkurentus: “Islāma teroristi pakļāvuši lielu daļu Tuvo Austrumu. Tā viņi kļuvuši bagāti. Es ar viņiem atrodos konkurences cīņā.”
Cits ASV būtisks jautājums ir nelegālā imigrācija. Uzņēmējam Trampam ir risinājums: “Es uzcelšu sienu. Ticiet man – neviens neceļ sienas labāk par mani. Es to uzcelšu bez lielām izmaksām.” Tad viņš precizēja, kur būvēs sienu: “Es uzbūvēšu lielu, lielu sienu pie austrumu robežas, un es piespiedīšu Meksiku samaksāt par to.”
Visbeidzot Tramps palielījās ar savu bagātību: “Man nevajag neviena naudu. Man ir pašam sava. Man nevajag lobētājus. Man nevajag sponsorus. Man par to vienalga. Es esmu bagāts, un es jums to drīz pierādīšu. Starp citu, es nemaz neesmu lielīgs. […] Tāda domāšana kā manējā nepieciešama šai valstij.”
Kur pazudis Junkurs?
Pirms pusgada jaunievēlētais Saeimas deputāts Jānis Junkurs negaidīti nolika mandātu, un viņa vietā Saeimā tika partijas līdere Solvita Āboltiņa. Savu lēmumu Junkurs skaidroja ar darba piedāvājumu Honkongā. Nekas gan neliecina, ka viņš būtu ieguvis minēto darbu, un, visticamāk, bijušais deputāts palicis tepat Latvijā – noskaidroja LTV raidījums “De facto”.
“De facto” izdevās sazvanīt Junkuru, taču viņš uzreiz nolika klausuli. Uz turpmākajiem zvaniem un īsziņām viņš neatbildēja.
Spriežot pēc informācijas sociālajos tīklos, Junkurs aizvien dzīvo Latvijā, taču daudz ceļo. Pērn nodibināja mikrouzņēmumu ar pamatkapitālu viens eiro un juridisko adresi Kuldīgā. Ne Junkuru, ne viņa uzņēmumu tur neizdevās atrast.
Kuldīgā gan sastapta Junkura radiniece. Viņa pastāstīja, ka bijušais politiķis ārzemēs nemaz nedzīvo, bet uzturas Rīgā. Viņa arī apgalvo, ka jaunais Junkura uzņēmums saistīts ar lielu Honkongas kompāniju, taču piebilst – finansiāli tas nav tik izdevīgi kā darbs Saeimā. Tas ir pretrunā ar Junkura pirms pusgada apgalvoto.
Kurš piedraudējis būt godīgs?
Lai protestētu pret biļešu cenu samazinājumu, Krievijas pilsētas Omskas mikroautobusu vadītāji sākuši ievērot ceļu satiksmes noteikumus.
Mikroautobusu vadītāji ir neapmierināti ar neseno biļetes cenas samazinājumu no 22 rubļiem (0,36 eiro) uz 18 rubļiem (0,30 eiro). Tas mudinājis viņus vairs nepārkāpt satiksmes noteikumus, kas iepriekš darīts pasažieru ērtības labad. Uzraksts kādā mikroautobusā vēsta: “Kopš brauciena cena atkal ir 18 rubļi, pasažierus turpmāk izlaidīsim TIKAI autobusu pieturās.”
Lēmumu par biļetes cenas samazinājumu pieņēmusi vietējā tiesa, kas iepriekšējo cenas palielinājumu līdz 22 rubļiem atzina par nelikumīgu.
Omskas pilsētas policisti var tikai priecāties. Pēc viņu sniegtās informācijas, katrā desmitajā ceļu satiksmes negadījumā iesaistīts tieši mikroautobusa vadītājs.
Kuram visvairāk vajag ūdeni?
Santafē apgabals Kalifornijā pazīstams kā bagātnieku apmešanās vieta. Kaut arī štata gubernators Džerijs Brauns mudinājis samazināt ūdens patēriņu par 25%, Santafē tas pieaudzis par 9%. Tomēr no 1.jūlija ūdens ierobežojumi būs obligāti un apgabala iedzīvotāji ir satraukušies.
“Nav pieļaujams, ka cilvēki spiesti dzīvot uz zemesgabala ar brūnganiem zālājiem vai golfa laukumiem,” sacīja radio personība Stīvs Juhas. “Mēs maksājam vērā ņemamu nekustamā īpašuma nodokli. […]. Un, nē, mēs neesam vienlīdzīgi, kad runa ir par ūdeni,” viņš spriež. “Kad nopirku šo īpašumu, nebija domāts, ka tas varētu līdzināties Āfrikas savannai.”
Ne mazāk neapmierināts ir interjera dizaineris Gejs Batlers. “Es domāju, ka mūs pārlieku soda, un sabiedrība mums pārāk pievērš uzmanību,” viņš sacīja, jājot uz zirga. “Ko mums darīt? Ļaut netīrumiem ieskaut mūsu māju 16 hektāru platībā?” viņš vaicāja. Tad argumentēja: “Uz mana īpašuma varētu izvietot 20 mājas, un katrā dzīvotu vismaz četras ģimenes. Manā mājā dzīvo tikai divi cilvēki. [Tās ģimenes] noteikti tērētu vairāk ūdens nekā mēs.”
