4. studija

4. studija

4. studija

4. studija

Želatīna sastāvs šokē «gumijas» konfekšu cienītājus.

Želatīna sastāvs šokē «gumijas» konfekšu cienītājus

Nesen sociālos tīklus pāršalca video, kurā redzams želatīna ražošanas process un kas lielā daļā sabiedrības radīja sašutumu. Video redzams viss ražošanas process atpakaļgaitā – sākot no safasētajām želejas konfektēm un glītas, krāsainas masas iegūšanas līdz cūku kautķermeņiem un to pārpalikumu pārvēršanai pulverim līdzīgā vielā – želatīnā.

Cilvēkus ar vājiem nerviem redzētais video tiešām varētu uztraukt, un to apliecina arī LTV raidījuma uz ielas uzrunāto cilvēku aptauja.

Jaunietes Ance un Laura atzina, ka bija dzirdējušas, kā top želatīns, bet nebija redzējušas. "Es noskatījos to video un apsolījos to nekad neaizmirst," teica viena no jaunietēm, tikmēr otra piebilda: "Ja būtu redzējusi, tad arī laikam apetīte pazustu."

Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Pārtikas tehnoloģiju fakultātes docente Ilze Grāmatiņa apliecina:

dzīvnieku – liellopu, cūku –kaulos, cīpslās ir nešķīstoša olbaltumviela kolagēns, un no tā tad arī taisa želatīnu.

"Pēc tam, kad tiek atdalīti visi muskuļaudi, tātad ēdamā daļa, ko cilvēki izmanto, teiksim, pārtikas produktu gatavošanā, tad pāri paliek kauli, plēves, cīpslas," teica Grāmatiņa, norādot, ka šīs dzīvnieka daļas sasmalcina, aplej ar ūdeni, noteiktu laiku iztur, apstrādā, sterilizē, kaltē.

Video par to, kā top želejas konfektes.

Kādreiz ar želatīna pārstrādi nodarbojās Olainē, taču mainoties rūpnieciskajai sistēmai, ražošana tika pārtraukta. Iespējams, tas ir iemesls, kāpēc jaunā paaudze vairs nav lietas kursā par to, kas ir želatīna sastāvā.

"Protams, nepatīkama smarža bija Olainē. Nepatīkami bija tas, ka tika ar kravas mašīnām vesti šie kauli," atzina LLU pārstāve, norādot: "Visi mājās mēs gatavojam auksto gaļu. Tātad arī ņem un vāra cūkas kāju ar visu ādu, un tātad iegūstam recekli, kas saželē. Tas ir līdzīgs."

Ne tikai laiki mainās, bet arī iespējas. Mūsdienās želatīnam ir atklātas dažādas alternatīvas.

Piemēram, pektīns ir no āboliem, un to izmanto ievārījumos, marmelādēs, želejkonfektēs. Agars un karagināns ir no jūras aļģēm, bet cieti ražo no kartupeļiem, kukurūzas vai graudiem, stāsta veģetārā uztura speciāliste Dita Lase.

Viņa savā blogā ir arī aprakstījusi eksperimentu, kurā salīdzinājusi želatīnam alternatīvo vielu recēšanas spējas. "Faktiski nav tāda viena universāla aizstājēja, bet ir jāskatās konkrētā recepte un jāskatās, kurš [želatīna aizstājējs] būs piemērotākais," par eksperimentā secināto stāsta Lase.

Tātad daļa sabiedrības var uzelpot, jo vēlamo receptes rezultātu var mēģināt iegūt no želatīna aizstājējiem.

Bet, ja tomēr gribas iet vieglāko ceļu un sekot vecmāmiņu paraugam – lietot parasto želatīnu, tad LLU docente mierina – želatīns iegūts no dzīvnieku olbaltumvielas, un tā lietošana uzturā nekaitē veselībai.

"Tā ir nešķīstoša [dzīvnieku] olbaltumviela, kas ir sadalīta. Šis kolagēns tātad sadalās siltuma un arī skābju un bāzu ietekmē, un atdziestot želatinē. Tā kā – tas nav nekas slikts," teica Grāmatiņa.

Saistītie raksti
Virtuve
Dzīve & Stils
Jaunākie
Populārākie
Interesanti