Starp Aloju un Staiceli mežā paveras pavisam neparasta aina. Šeit Imants Urpens audzē sēnes, kurām Latvijā ir vairāki nosaukumi "šitake", "šitaki", "šitakē".
"Šitaki sēne cēlusies Japānā, imperatora sēne. To drīkstēja ēst tikai imperators un viņa ģimene. Vienreiz varēja ēst arī mirstīgie, bet tikai vienreiz. Citādi viņiem galva bija nost. Samuraji šķērdās, bet šiem galva nost. Viņa praktiski ir tā pati celmene, kas aug uz kokiem, tikai Japānā," stāsta sēņu audzētājs Imants Urpens.
Ja jau Japānas imperatoriem tās bija gana labas, tad kādēļ nepamēģināt sēnes audzēt arī Latvijā un, kā izrādās, aug labi – uz koka baļķiem. "Sākas ar to, ka vajag izvēlēties nocirst riktīgu baļķi. Tad jādabū ārā visas nelabās sēnītes, infekcijas. Pēc tam tikai jāurbj caurumi, jāstāda iekšā un jānoliek ēnainā vietā uz trim četriem gadiem," turpina Imants Urpens.
Normālos apstākļos baļķi Latvijas mitrajā klimatā sapūtu, tādēļ jāiegulda gana daudz laika un darba, lai šo procesu aizkavētu. Jo svaigāks baļķis, jo tas smagāks. "Redz, kur pelīte ir strādājusi, redziet. Micēliju izēd," piebilst Imants: "Ir pasmagi. Jā, vēl ir pasmagi."
Agrāk Latvijā bija vairāki simti sēņu audzētāju, tomēr pārāk lielās konkurences un ilgā perioda dēļ, kas jāgaida uz peļņu, tagad palikuši vien daži entuziasti.
Arī ziemas laikā viena otra sēnīte jau ir sākusi augt. "Apskaties, sēnīte - re, kur ir. Cik viegli. Te ir tāda kapsētiņa, viņi būtu jālikvidē," rāda Imants Urpens.
Tomēr galvenā sēņu raža ziemas laikā ienākas siltās telpās, nevis mežā biezoknī. Raidījums "Vides fakti" iepazinās arī ar sēņu ražošanu telpās, kas atgādināja parastu pirti, taču patreiz tajā biežāk sildās baļķi, nevis cilvēki. "Vispirms taisījām baseinu un pēc tam pirtiņas vietā bija domāta koku uzsildīšanas telpa, bet šajā telpā netīšām uzbūvējās lāviņa un paši tur arī ejam," stāsta Imants Urpens.
No ārienes ienestie baļķi sākotnēji pasēž pirtī, tad tos pāris dienas pamērcē baseinā. "Mēs tagad atrodamies dzemdību nodaļā – tas ir telpā, kur pašlaik notiek sēņu dzemdības. Vakar tikai izņēmu no baseina, redziet, te būs sēnīte. Redz, kur ir primordijs, tas ir sēņu aizmetnis, tur būs sēnīte," rāda Imants. "Pēc vairākām dienām baļķi tiek pārnesti uz citu telpu, kur notiek īstais augšanas process. Arī es ievācu pamatīgu sēņu ražu.
Ņemot vērā, ka ārā ir ziema, lasīt sēnes siltās telpās ir ļoti patīkami."
Tikmēr Rīgā LTV raidījums "Vides fakti" satikās ar kādu fantastisku pavāru. "Es gribu jums uztaisīt vienu ātru, ātru japāņu zupu. Ja visas izejvielas nav mājās, tās var izlaist, jo tikai vistas buljons un pati sēne jau paši par sevi ir ļoti labi. Es nevaru uztaisīt neko vienkāršu," kaislīgi stāsta restorāna “Vincents” šefpavārs Mārtiņš Rītiņš.
Kamēr Mārtiņš šiverējas pa virtuvi, "Vides fakti" restorānā aprunājas ar savu šī vakara viesi – mikoloģi Initu Dānielu, protams, par sēnēm: "Tā kā mums ir ļoti siltas ziemas, tad mums ir arī ziemas sēnes. Gailenes janvārī, tas ir īpašs izņēmums. Katru gadu tas tā nenotiek, bet šogad bija. Ir atsevišķas sēņu sugas, kas ļoti bieži parādās ziemā atkušņa laikā - ir ziemas celmene jeb samtainā ziemene. Šogad man tās laimējas salasīt ēšanai."
Bet Mārtiņš Rītiņš turpina darboties virtuvē: "Pie buljona mēs pieliekam klāt nedaudz sakē, ja nav rīsu vīna, liekat baltvīnu, bišķīt sojas mērci." Mārtiņš pievieno vēl citas sastāvdaļas, par kurām dzirdējis būs tikai retais un piešauj klāt sēnes: "Uz pašām beigām es pielikšu klāt eņģeļa matus."
Šitake sēņu galvenā problēma ir tās cena. Bet ir risinājums – tās var audzēt piemājas šķūnītī, galvenais ir dabūt micēliju. Vēl viena alternatīva – iet uz mežu pēc celmenēm. Receptes, ko no šāda veida sēnēm var pagatavot, ir visdažādākās. Piedzīvojumu ar sēnēm droši var pabeigt ar frāzi, kuru no restorāna “Vincents” šefpavāra noteikti gaida daudzi: "Es nevaru iedomāties, kas var būt labāks par šo!"
