Vai zini?

Vai zini, kas kopīgs pirtij un rutkiem?

Vai zini?

Vai zini, ka Rīgas Vācu teātris tika apgaismots ar 753 gāzes degļiem?

Vai zini, ka sviestu kuļot, tā gatavības pakāpi var noteikt pēc skaņas?

Vai zini, ka sviestu kuļot tā gatavības pakāpi var noteikt pēc skaņas?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Vai zini, kā iegūst sviestu? Ir divi varianti – to var paņemt veikalā no plaukta vai arī sakult pats. Vispirms jānopērk saldais krējums, tam jāļauj mazliet ieskābt, un tad jāmeklē sviesta ķērne.

Vai zini?

Latvijas Radio 3 ciklā "Vai zini?" kultūrpētnieki, vēsturnieki un citi eksperti skaidro dažnedažādus terminus, vēsta par interesantiem artefaktiem un neparastām idejām.

Sviesta ķērne ir kaste ar vāku, kam iekšā ir tādi kā spārniņi jeb dzirnaviņas, ko no ārpuses griež ar rokturi.

Krējumu ielej šajā kastē un griež tik ilgi, kamēr tas kļūst par sviestu. Tas notiek diezgan ilgi un gribas ik pa laikam ieskatīties ķērnē, lai saprastu, vai sviests jau sakūlies. Lai tā nebūtu jādara, laba kūlēja prot sviesta gatavību noteikt pēc skaņas. Ir trīs gatavības pakāpes, un katrai ir savs skanējums, ko var iemācīties atšķirt...

Pirmais skaņas līmenis skan tā: "šļakata-šļakata", "šļakata-šļakata", "šļakata-šļakata". Tāda šķidra, ūdeņaina skaņa, kad ir skaidrs, ka vēl tur nekā nav un vāku nemaz nav vēl ko cilāt.

Pēc kāda laika skaņa kļūst bieza un apaļa kā vate. Tas tāpēc, ka krējums jau sakūlies putukrējumā un dzirnaviņas tajā slīd kā pa mīkstām pūkām – skaņa gandrīz nav dzirdama.

Un tad vienā brīdī iestājas trešais skaņas līmenis, kas skan tā: "šļakata-plunkš", "šļakata-plunkš", "šļakata-plunkš". Un tas nozīmē, ka var celt vāku vaļā un skatīties, kā sviesta pikuči veļas pa paniņām...

Vai zini?

Vairāk

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti