Vai zini?
Latvijas Radio 3 ciklā "Vai zini?" kultūrpētnieki, vēsturnieki un citi eksperti skaidro dažnedažādus terminus, vēsta par interesantiem artefaktiem un neparastām idejām.
Sviesta ķērne ir kaste ar vāku, kam iekšā ir tādi kā spārniņi jeb dzirnaviņas, ko no ārpuses griež ar rokturi.
Krējumu ielej šajā kastē un griež tik ilgi, kamēr tas kļūst par sviestu. Tas notiek diezgan ilgi un gribas ik pa laikam ieskatīties ķērnē, lai saprastu, vai sviests jau sakūlies. Lai tā nebūtu jādara, laba kūlēja prot sviesta gatavību noteikt pēc skaņas. Ir trīs gatavības pakāpes, un katrai ir savs skanējums, ko var iemācīties atšķirt...
Pirmais skaņas līmenis skan tā: "šļakata-šļakata", "šļakata-šļakata", "šļakata-šļakata". Tāda šķidra, ūdeņaina skaņa, kad ir skaidrs, ka vēl tur nekā nav un vāku nemaz nav vēl ko cilāt.
Pēc kāda laika skaņa kļūst bieza un apaļa kā vate. Tas tāpēc, ka krējums jau sakūlies putukrējumā un dzirnaviņas tajā slīd kā pa mīkstām pūkām – skaņa gandrīz nav dzirdama.
Un tad vienā brīdī iestājas trešais skaņas līmenis, kas skan tā: "šļakata-plunkš", "šļakata-plunkš", "šļakata-plunkš". Un tas nozīmē, ka var celt vāku vaļā un skatīties, kā sviesta pikuči veļas pa paniņām...
