“Sviests top no piena, sviests ir piena tauku koncentrāts. Sviestam ir diezgan stingri reglamentēti kvalitātes kritēriji, tas nozīmē, ka sviestam ir jāsatur vismaz 80% tauku un maksimāli 16% ir pieļaujams ūdens. Ja tauku ir mazāk par 80%, tad tas noteikti nav sviests, tad tas ir vai nu piena tauku pasta vai citi piena tauku produkti,” skaidroja Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Pārtikas tehnoloģijas fakultātes vadītāja, profesore Inga Ciproviča.
Bet kam ir jābūt laba sviesta sastāvā? Vai ir pieļaujams, ka tam tiek pievienoti konservanti un krāsvielas?
“Tur nebūt tā nevar atļauties pievienot visu, kas ienāk prātā! Karotīnu var pievienot, lai uzturētu šo dzelteno toni, kas ir saprotami, jo ziemā ir nedaudz baltāki tie piena tauki,” skaidroja Ciproviča.
Uz vienas no sviesta paciņām rakstīts „Nesatur krāsvielas un konservantus”. LLU eksperte skaidroja, ka “īstenībā tas ir diezgan muļķīgi, ka to uzsver, jo tam produktam pēc būtības to nevar likt, līdz ar to tas ir sava veida netiešs mājiens, ka kādam citam tas var būt”.
“Ir tikai viena iespēja – no pārtikas piedevām pievienot šo karotīnu. Tas ir praktiski vienīgais, konservantus absolūti nav atļauts pievienot, un īstenībā tam arī nav nepieciešamības. Konservantiem ir jāšķīst ūdenī, konservanti strādā ūdenī, jo tie mikroorganismi dzīvo ūdenī, bet sviests jau pamatā ir tauki, [..] tad ir jautājums – kas tad mums ir jākonservē?” norādīja Ciproviča.
Viens no ražotājiem, kas norādījis, ka viņu sviests ir bez konservantiem un krāsvielām, ir “Cesvaines piens”. Uzņēmuma izpilddirektors Agris Skvarnovičs skaidroja, ka mērķis “nebija norādīt, ka citiem sviesta ražotājiem sastāvs atšķiras no mūsu piedāvātā”.
“Kad nolēmām izstrādāt BIO produktu līniju, bijām vieni no nedaudzajiem Latvijā, kas uzsāka ražot BIO produktus rūpnieciski. Un tajā brīdī šķita, ka BIO produkcija sabiedrībā vairāk asociējas ar roku darbu, tāpēc, kad tika veidots produktu dizains (BIO produktu līnijā mums ir biezpiens, siers un sviests), kā uzņēmums nolēmām šo informāciju norādīt uz visiem līnijā esošajiem produktiem. No iepakojuma dizaina viedokļa pieturējāmies pie vienotām vadlīnijām, šis teksts ir būtiska atpazīstamības daļa, tādēļ to atstājām visiem līnijas produktiem,” skaidroja Skvarnovičs.
Savukārt uzņēmums “Tukuma piens” norādīja, ka tā produkts ir “ekoloģisks sviests”. Uzņēmuma mārketinga nodaļas vadītājs Armands Artihovičs skaidroja, ka “ekoloģisks” vai “bioloģisks” nozīmē to, ka ir īpaša izejviela izmantota, izejviela, kas ir sagatavota un iegūta bioloģiskajās lauksaimniecībās. “Ar to viņš atšķiras, citādāk jau viņš neatšķiras,” atzina uzņēmuma pārstāvis.
Bet ar ko atšķiras ekoloģiskais sviests no bioloģiskā sviesta?
“Latvijā mēs iegūstam pienu konvencionālajā lauksaimniecībā, un mums ir šī bioloģiskā lauksaimniecība. Bioloģiskajā lauksaimniecībā iegūto pienu pārstrādājot, tikai pienu pārstrādājot, neko citu nepielejot klāt, mēs iegūto produktu varam marķēt, kā “bio sviestu”, dažs marķē arī kā “eko sviestu”. Būtībā tā ir nedaudz atšķirīga lauksaimniecības prakse,” skaidroja LLU pārstāve.
Sviests, salīdzinot ar citiem pārtikas produktiem, ir gana trekns, un daudzi noteikti aizdomājas, vai vispār ir veselīgi to iekļaut savā ēdienkartē.
“Sviests ir tāds dabisks produkts, kas gan, tiesa, satur diezgan daudz piesātināto taukskābju, par kurām uztura zinātnieki gadus 15 atpakaļ teica – nu, nekas sliktāks nevar būt! Bet šobrīd piena tauki tomēr tiek reabilitēti, bet tai pašā laikā es gan negribētu teikt, ka mums tagad ir katru dienu jāsmērē biezas sviestmaizes,” norādīja dietoloģe Lolita Neimane.
“Ja cilvēks ir jauns, fiziski aktīvs, rupjmaizīte ar sviestu un gurķis, un tomāts – ideāli! Ja cilvēks vairs nav tik jauns, nav tik fiziski aktīvs, tad es gribētu teikt – uz tās rupjmaizītes labāk avokado,” ieteica Neimane.
