Pārtikas revidents

«Pārtikas revidents». Japāņu ēšanas paradumi

Pārtikas revidents

«Pārtikas revidents». Japāņu ēšanas paradumi

«Pārtikas revidents». Pārtikas atkritumi

Vai produktus drīkst ēst pēc derīguma termiņa beigām? Ledusskapja revīzija

Aptuveni 1,3 miljardi tonnu gadā jeb viena trešā daļa no pasaulē saražotās pārtikas tiek izmesta, liecina ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas dati. Statistika rāda – kamēr pasaules nabadzīgajos reģionos viens cilvēks atkritumos atstāj vidēji 6–11 kg pārtikas gadā, Eiropas Savienībā izmetam teju šo pašu apjomu nedēļā. Kā produktus uzglabāt ilgāk, un vai tos drīkst ēst, ja beidzies derīguma termiņš, pēta Latvijas Televīzijas raidījums “Pārtikas revidents”.

ĪSUMĀ:

Kā vislabāk uzglabāt produktus un ko iesākt, kad beidzies derīgums termiņš:

Ar 23 produktiem, kuriem beidzies derīguma termiņš, pirms laba laika atvērts iepakojums vai arī tie vairs nav vizuāli pievilcīgi, raidījums “Pārtikas revidents” devās pie Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultātes vadošās pētnieces Jeļenas Zagorskas un uztura speciālistes Baibas Grīnbergas. Ekspertēm tika vaicāts – kāds kļūdas pieļautas produktu uzglabāšanās un vai kādu no tiem vēl drīkst ēst.

Produktu saraksts, ar kuriem devās pie ekspertēm:

  • Piena produkti – piens, biezpiens, krējums, sviests, saldais krējums, jogurts un siers.
  • Gaļas produkti – žāvēta desa un kūpinātas liellopa gaļas desiņas.
  • Graudaugu produkti – griezta baltmaize, sagriezta maize ar sēkliņām un rupjmaize.
  • Augļi – banāni, ābols, vīnogas, laims.
  • Dārzeņi – kartupeļi, tomāts un salāti.
  • Olas.
  • Kādu laiku ledusskapī pastāvējusi auzu putra un izvārīta rīsu porcija.
  • Pašu gatavots ķiršu ievārījums.

Der zināt, ka pārtikas produkti, uz kuriem redzams minimālais derīguma termiņš un norāde “ieteicams līdz”, nav bīstami patērētājiem arī pēc tā beigām – piemēram, izmainīsies tikai produkta krāsa, maize apkaltīs vai dzēriens nogulsnēsies. Taču pastāv arī bīstami pārtikas produkti, uz kuriem ir norādes "izlietot līdz" – gaļa, piena, zivis, olas un dažādi to produkti, kas pēc derīguma termiņa beigām var saturēt cilvēkam kaitīgus patogēnos mikroorganismus.

“Patogēnie mikroorganismi var izraisīt saindēšanos – vemšanu, vēdera sāpes, pat paaugstinātu temperatūru. Un īpaši bīstami tie ir grūtniecēm, bērniem, cilvēkiem par pazeminātu imunitāti un senioriem,” skaidro pārtikas tehnoloģe Zagorska.

Piena produkti

Attiecībā uz piena produktiem Zagorska iesaka sekot līdzi derīguma termiņam un pēc tā beigām uzturā šo pārtiku nelietot. Pētniece uzsver, ka īpaši jāuzmanās no sviesta, kas bojājas ne tikai mikrobioloģiski, bet arī ķīmiski. Tātad – nebūs garšīgs un var būt bīstams. Ja vēlas sviestu, sieru vai biezpienu uzglabāt ilgāk, tad, kamēr derīguma termiņš nav beidzies, tos var ielikt saldētavā.

Tikmēr uztura speciālistes Baibas Grīnbergas viedoklis atšķiras: “Ja nemanām pelējumu un produkts vēl smaržo un garšo labi, ledusskapī atstāto krējumu, sviestu, biezpienu un sieru vēl varam ēst. Turklāt uzturvērtība šiem produktiem nemainās arī pēc derīguma termiņa beigām.”

Piena produktus ieteicams uzglabāt ledusskapja apakšējā vai vidējā plauktā. Sviestu un sieru var novietot ledusskapja durvīs, kur ir visaugstākā temperatūra.

Desas, cīsiņi un olas

Iegādājoties gaļas izstrādājumus un kūpinājumus, svarīgi sekot līdz norādei uz iepakojuma – cik ilgi produkts būs derīgs no brīža, kad atvērts iepakojums. Arī desas un gaļu var saldēt, tādā veidā uzglabājot ilgāku laiku.

Dažkārt uz cīsiņiem veidojas gļotaina kārta – tās ir baktērijas. Tādēļ  produktu nedrīkst ēst pat tad, ja cīsiņu noskalo – citādāk pastāv saindēšanās risks.

Savukārt olas uzglabāt var ilgi – to uzturvērtība praktiski nezūd.  Olas un termiski apstrādātus gaļas produktus iesaka novietot vidējos ledusskapja plauktos.

Graudaugu produkti

Graudaugu produkti ir uzglabājami visilgāk, jo tajos ir ļoti zems mitruma saturs – mazāk ūdens nozīmē nelabvēlīgu vidi mikroorganismiem, kas šajos produktos varētu attīstīties. Taču,  neskatoties uz to, ka ūdens šajos produktos ir mazāk, maize mēdz pelēt.

“Tas ir biežākais bojāšanās veids maizei, īpaši vasaras sezonā, kad ir mitrs un ir diezgan augsta temperatūra – tā ir ideāla vide pelējumam. Šādu maizi nekādi nedrīkst lietot uzturā,” uzsver pārtikas tehnoloģe Zagorska, piebilstot, ka nereti pelējums nav pat redzams, bet jau ir jūtams pēc garšas.  

Sapelējuši maizi nedrīkst ēst, arī nogriežot vizuāli bojāto garoziņu  vai ja citas šķēles iepakojumā vēl šķiet gluži labas.

Pelējuma sporas, visticamāk, nonākušas arī uz tām, un ēdiens vairs nav ieteicams lietošanai uzturā.

Visātrāk bojājas baltmaize un maize, kuras sastāvā ir dažādas sēkliņas, bet vislēnāk – rupjmaize. Iemesls, kādēļ viena maize, kļūstot veca, sapelē, bet cita vienkārši sakalst, slēpjas ūdens daudzumā. Ja šķidrums iztvaiko un ir mazāk, maize kļūst cietāka.

Augļi

Pētniece Zagorska no atnestā augļu un dārzeņu klāsta par ēdamiem atzīst tikai apžuvušo citrusaugli laimu: “Tas ir apžuvis, bet kvalitāte nevar būt bīstama un tas noteikti nav mainījis savus sensoros rādītājus. To var izmantot dzēriena pagatavošanai vai pievienojot pie tējas.” Apžuvušos ābolus, vīnogas un banānus Zagorska ēst neiesaka.

Lai šie produkti saglabātos ilgāk, ābolus un vīnogas iesaka uzglabāt ledusskapī, bet banānus un laimu – istabas temperatūrā.

Dārzeņi

Ja dārzeņi vizuāli ir sabojājušies, tos nevajadzētu ēst, pat termiski apstrādātus. “Neesmu toksīnu detektors, bet varētu domāt, ka tur ir daudz dažādu vielu, kas varētu izraisīt saindēšanos – var parādīties caureja, var novērot galvas reiboņus un citus simptomus.  Katram tas var izpausties dažādi,” norāda Zagorska.

Dārzeņus un zaļumus ieteicams uzglabāt ledusskapja atvilktnēs. Atvilktņu mērķis ir uzturēt mitrus apstākļus, kas palīdz saglabāt augļus un dārzeņus svaigus.

Vārīti graudaugi

Aplūkojot pienā vārītas auzu pārslas putras un pirms pāris dienām vārītu rīsu pārpalikumus, Zagorska norāda, ka arī šajos ēdienos var attīstīties nevēlami mikroorganismi.

Ja vārītu putru ledusskapī tomēr uzglabā, pārtikas tehnoloģe iesaka to turēt slēgtā traukā. Citādi pastāv risks, ka blakus uzglabāto olu vai svaigās gaļas mikroflora var iekļūt putrā un tad tā sāks bojāties. Vislabāk šādu putru izlietot vajadzētu sešu stundu laikā.

Tikmēr uztura speciāliste Grīnberga norāda: “Ja auzu putra nav saskābusi, var atkārtoti sildīt un ēst. Būs dažu vitamīnu zudums, taču minerālvielas un šķiedrvielas nezūd. ” Tāds pats viedoklis viņai ir par rīsiem.

Iepriekš pagatavotās maltītes ieteicams uzglabāt ledusskapja augšējā plauktā, kur ir aukstāka temperatūra.

Ievārījums

No iepelējušiem ievārījumiem mēdz ar nazīti nokasīt pelējuma kārtu un ēst tāpat, bet pētniece Zagorska uzsver, ka tā darīt nedrīkst – pelējuma sporas noteikti ir arī pārējā ievārījumā, kas vizuāli izskatās labi.

No sarunas ar ekspertēm izriet, ka derīguma termiņam ir rūpīgi jāseko līdzi, jāievēro uzglabāšanas noteikumi un, ja kaut ko grib ilgāk saglabāt ēdamu, – jāsaldē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt