„Tas senāk bija ikdienas ēdiens, veikalos nekas nebija... Tēvs, māte pārnāca no darba, uzlika vārīties kartupeļus, sataisīja balto sviestu, piecepa kādu gaļas šķēli un paēda,” tā balto sviestu raksturo rucavniece Mirdza Ārenta. Ar viņu un Sandru Aigari tiekoties Rucavas etnogrāfiskajā mājā „Zvanītāji”, galdi tur klāti ar lina galdautiem, koka sijas greznotas ar egļu zariem, goda vietā iekārti košie Rucavas cimdi, iekurta krāsns un var sākt maisīt balto sviestu, taču pirms tam Mirdzai vēl jāapliek priekšauts.
„Parasto sviestu taisa tā – ieliek bļodā visu uzreiz, tikmēr, kamēr nonāk nost paniņas, tad sviests gatavs. Ar balto sviestu ir savādāk, tas ir jāpasilda, lai nenonāk nost paniņas. Beigās vēl pieliek rūgušpienu, lai nav tik trekns,” stāsta Mirdza Ārenta un ķeras klāt sviesta gatavošanai. Sviesta maisīšanai vajadzīgs lauku krējums, rūgušpiens, sāls, bļoda un koka karote.
„Liek vienu karoti maisīt. Jāskatās, kad nāk paniņas nost. No krējuma nekas nesanāks - tīru krējumu nevar sildīt. Jābūt jušanai, kurā brīdī, ar izstāstīšanu vien nepietiek.”
Baltā sviesta gatavošanu vislabāk var iemācīties tieši Rucavā, kur šo sviestu joprojām gatavo Rucavas Tradīciju klubs un zemnieku saimniecība „Timbras”. Uz Zvanītājiem braukuši daudzi, stāsta Sandra Aigare. Tagad baltais sviests pretendē uz iekļaušanu Eiropas nacionālo produktu reģistrā. Runā, ka līdzīgi sviestu gatavo Lietuvā un, iespējams, tas nācis no poļiem, taču Rucavā tradīcija joprojām tiek godā turēta.
„Mēs esam iesnieguši visus dokumentus, aprakstu, kādas ziņas ir rakstos. Ar balto sviestu ir cienātas augstas amatpersonas. Tagad sāksies gaidīšanas laiks. Latvijā visi citi novadi var apstrīdēt. Pēc tam var apstrīdēt pārējās valstis, bet mēs ceram, ka viss aizies,” saka Aigare.
Mirdza Ārenta sviestu bez apstājas maisījusi 20 minūtes, un tas nav nekāds vieglais darbiņš. Kad baltais sviests tā saputojies, ka atgādina putukrējumu, tikai sāļu, tad to var sākt baudīt – vislabāk uz rāceņa, kas vārīts ar visu mizu vai pašu cepto rupjmaizi. Vai Rucavas baltais sviests nokļūs Eiropas Savienības nacionālo produktu reģistrā, būs zināms aptuveni pēc diviem gadiem.
