Tūrisma maršruts “Livonijas garša” aicinās paskatīties uz Latviju un Igauniju kā vienotu vēsturiskās Livonijas teritoriju un izzināt kopīgās garšas un ēdienus abu valstu virtuvēs. Savukārt projekta dalībniekus - pavārus un ēdināšanas uzņēmumu saimniekus mudinās vairāk sadarboties ar vietējiem zemniekiem un pārtikas ražotājiem.
“Mērķis ir, lai mūsu puses restorānu, krodziņu, kafejnīcu ēdienkartēs arvien vairāk parādītos tādi ēdieni, kuros izmantoti produkti, kas auguši pie mums, kas ir vietēji audzēti, ēdienkartēs parādās vairāk sezonālie ēdieni,” stāstīja “Livonijas kulinārais ceļš” projekta vadītāja Lienīte Priedāja-Klepere.
Projektā ieinteresētajos ēdināšanas uzņēmumos stāsta, ka pēdējā laikā tiešām jūtama gan vietējo, gan ārvalstu ceļotāju interese par gastronomisko tūrismu, tāpēc tā veicināšana un popularizēšana ir atbalstāma. Tūristus piesaista arī vietējo produktu izmantošana ēdiena gatavošanā, tiesa, tas mēdzot būt arī izaicinājums, atrast regulārus un uzticamus vietējos pārtikas ražotājus.
“Ne vienmēr mēs zinām par tiem zemniekiem, kas mums apkārt kaut ko audzē. Viņi varbūt audzē, aizved uz tirgu, piegādā kādos restorānos vai kur, bet mēs ne vienmēr zinām par viņiem, un šī ir tāda laba iniciatīva, kas mums noteikti palīdzēs daudz veidot mūsu ēdienkarti un piedāvājumu,” atzina “Valmiermuižas alus virtuves” vadītājs Guntars Kāpostiņš.
Savukārt Raunas ķiploku audzētāji un pārstrādātāji cer, ka projekts ļaus ne tikai popularizēt šo veselīgo dārzeni, bet arī pašiem vairāk papētīt, kad un kā tas ienācis mūsu ēdienkartē.
“Ķiploks jau parādās sen, sen, bet kad tad viņš parādās? Kad viņš bija kā dārzenis un kad latvietis to zemē ielika? Jo tā ir tā vērtība, ka tā veselība ir tepat bijusi visu laiku, un ka tā nav aptieka, bet tas ir dārzā,” pauda SIA “Latvijas ķiploks” līdzīpašniece Inese Krūklīte.
“Livonijas garša” tiešām arī mudinās paskatīties uz ēdienu no vēstures skatupunkta, jo viens no Vidzemes kulinārajiem maršrutiem būs veltīts senajam Hanzas tirdzniecības ceļam un faktam, ka Rubenē, netālu no Valmieras, izdota pirmā pavārgrāmata latviešu valodā. Projekta gaitā to digitalizēs, tādējādi padarot plašāk pieejamu.
“Restorāni, pavāri varēs iedvesmoties no šīm receptēm, izmantot tās savās ēdienkartēs, lai gatavotu ēdienus vai radītu un improvizētu kaut ko jaunu,” sacīja Lienīte Priedāja-Klepere.
Tāpat plānots, ka turpmāko divu gadu laikā projekta dalībnieki apmeklēs lekcijas, seminārus, kulināros festivālus un citus pasākumus gan Latvijā, gan Igaunijā.
