Par jauno pārtiku tiek uzskatīti produkti, kurus Eiropas Savienība (ES) neizmantoja nozīmīgā apjoma pirms 1997.gada, kad stājās spēkā šīs jomas regula. Tie ir produkti, kas iegūti ar jaunu tehnoloģiju palīdzību, vai pārtika no trešajām valstīm, skaidro Zemkopības ministrijas Veterinārā un pārtikas departamenta biotehnoloģijas un kvalitātes nodaļas vadītājs Juris Zinars.
Tā kā nu jau pagājuši gandrīz 20 gadi, kopš šīs jomas sākotnējā regulējuma, paredzēts, ka 2018.gadā stāsies spēkā jauna regula, kas vienkāršos atļauju saņemšanas sistēmu jaunajai pārtikai. Zintars uzsver – būtiski, lai šai pārtikai tiek rūpīgi veikts riska izvērtējums.
Pašlaik ES kopumā ir reģistrēti aptuveni 90 šādi produkti un pieteikumi iesniegti vēl vairāk nekā par simtu. Jaunās pārtikas produktu kļūst aizvien vairāk, jo tiek pielietotas jaunas inovatīvas ražošanas metodes. Un arī Latvijā šādu produktu kļūs vairāk. Ministrijas pārstāvis gan uzskata, ka jaunā pārtika vairāk būs specifiski produkti; kā piemēru viņš min ar ultravioleto starojumu apstaroto maizi, kura satur vairāk D vitamīna.
Tikmēr kulinārijas eksperte, žurnāla "Četras sezonas" galvenā redaktore Signe Meirāne norāda – daudzi no mums nemaz neapzinās, cik bieži jauno pārtiku ēd, īpaši tie cilvēki, kuri pievēršas vegānajiem ēdieniem, svaigēdāji un cilvēki, kuri eksperimentē.
Meirāne lēš, ka nākotnē būs daudz vairāk eksotisko augļu un dārzeņu, arī graudaugu, riekstu un žāvētu augļu. Ikdienā varētu ienākt vairāk tieši graudaugi un žāvētie augļi, jo tie mums ir labāk saprotami.
