Stāsti

Šķirot pārrobežu laulību, jārēķinās ar sarežģītākiem nosacījumiem

Stāsti

Baldones sanatorija atkal pārdošanā; cerības par atjaunošanu izplēn

Rucavas baltais sviests pieteikts īpašai aizsardzībai Eiropas Savienībā

Rucavnieces: Recepšu iekļaušana starptautiskā aizsardzības reģistrā ceļ pašapziņu

Rucavas baltais sviests pieteikts īpašai aizsardzībai Eiropas Savienībā. Tas ir sestais produkts no Latvijas, kas pretendē uz statusu Eiropas aizsargāto produktu un recepšu reģistros. Tiesa gan, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, Latvija savas receptes piesaka kūtri. Rucavas balto sviestu pieteikuši paši rucavnieki, kas seno recepti gatavojuši mājsaimniecībās no paaudzes paaudzē.

Rucavas baltais sviests pieteikts Eiropas Savienības Aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes produktu reģistram. Īpašā sviesta gatavošana notiek mājsaimniecību apstākļos pēc tradicionālas metodes - procesā netiek atdalītas piena sūkalas un krējumu maisa ar koka karoti pulksteņrādītāju kustības virzienā.

''Atšķirībā no parastā sviesta šajā gatavošanas procesā tiek savāktas atpakaļ paniņas sviestā. Vēl klāt tiek pievienots rūgušpiens. Līdz ar to tas ir salīdzinoši liesāks, garša ir maigāka, skābenāka, konsistence ir krēmveidīga. Katrā ziņā - kad šo sviestu ēd kopā ar rāceņiem, kā šeit Rucavas pusē saka, jeb kartupeļiem vai biezu kārtu uzsmērējot uz rupjmaizes, nav treknuma sajūtas,'' par baltā sviesta atšķirībām no parastā sviesta stāsta Rucavas tradīciju kluba vadītāja Sandra Aigare.

Pamatu saiknei ar ģeogrāfisko apgabalu veido Rucavas baltā sviesta senās pagatavošanas metodes un reputācija konkrētajā apgabalā. Īpašo sviestu mājsaimniecībās gatavo jau kopš 20. gadsimta sākuma. Šo sviestu gatavojot arī Lietuvas pusē, taču recepte atšķiroties. Arī pašlaik gandrīz katrā rucavnieku mājā tiek gatavots baltais sviests. Arī rucavniece Sandra Roze sviesta gatavošanu apguvusi un secina, ka svarīgs ir īsts lauku krējums:

''(..) Un tā gatavošana arī jāizjūt - vai tur paliek graudains, tad jāliek karstā peldē; gadās, ka pārkarsē, tad japeldina aukstā ūdenī tā bļodiņa. Gribētos teikt - labi, ka saglabā mūsu senču gatavoto. Un ir arī garšīgs!''

Rucavnieces atzīst, ka recepti ir svarīgi iekļaut arī starptautiskā reģistrā, jo tas ir pašapziņas un identitātes jautājums, turklāt sniedz reģionam atpazīstamību tūrisma nozarē. Zemkopības ministrijas pārstāve Ginta Dzerkale skaidro, ka Eiropas Komisija pieteikumu vēl izskatīs trīs mēnešus un, ja citas valstis necels iebildumus receptūrai, produktam piešķirs statusu. Tiesa gan, patlaban Latvija salīdzinoši kūtri piesaka savas tradicionālās receptes salīdzinājumā ar dienvidvalstīm, kur statusi piešķirti simtiem produktu:

''Aicinām ražotājus pieteikties ar produktiem, kuri varētu pretendēt uz aizsargātajiem reģistriem. Mums ir jāatrod specifiskā iezīme, kas ir raksturīga tieši Latvijas produktam. (..).''

Patlaban dažādi Eiropas Savienības līmeņa aizsardzības statusi piešķirti vēl piecām Latvijas tradicionālām receptēm – sklandrausim, salinātajai rudzu maizei, Carnikavas nēģiem, lielajiem pelēkajiem zirņiem un Jāņu sieram.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Virtuve
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt