Rucavas baltais sviests Eiropas Aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistram pieteikts jau 2015. gadā, un tagad komisija lēmusi to iekļaut sarakstā. Rucavas balto sviestu mājsaimniecībās gatavo jau kopš 20. gadsimta sākuma. Tā gatavošanas receptes ir nodotas no paaudzes paaudzē. Par ieguvumiem, ko dod iekļūšana minētajā sarakstā, stāsta Zemkopības ministrijas Veterinārā un pārtikas departamenta speciāliste Ginta Dzerkale:
"(..) Pirmais, tā ir intelektuālā īpašuma aizsardzība; otrkārt - ražotājam ir iespēja marķēt produktu ar atpazīstamu logotipu, kas, protams, pastiprināti pievērš ārvalstu tūristu uzmanību; tā ir iespēja ražot produktu ar papildu pievienoto vērtību. Tā ir arī iespēja saņemt valsts atbalstu.
Mums kā valstij tā ir prestiža lieta, jo šādā veidā mēs savu kultūru un tradīcijas integrējam Eiropas Savienībā tieši pārtikas jomā."
Rucavas baltā sviesta gatavošanas procesā netiek atdalītas piena sūkalas. Ražošana notiek mājsaimniecības apstākļos pēc tradicionālas metodes – krējumu maisot ar koka karoti pulksteņrādītāja kustības virzienā. Tiklīdz sāk atdalīties pirmie sūkalu pilieni, tā trauku liek sildīt uz plīts vai karsta ūdens peldē un krējumu maisa, līdz iegūst mīkstu, nedaudz spīdīgu un viendabīgu masu. Rucavā ik gadu tiek pulcināti Rucavas baltā sviesta darināšanas meistari, tiek rīkotas meistarklases un semināri.
"Ir tā, ka mēs esam ļoti lepni, ka esam ieguvuši šo atzinību. Bet patlaban mums ir ļoti jāsasparojas, lai mēs šo sviestu padarītu pieejamu. Biedrībā jānāk kopā, jatrenējas, jāmācās [gatavot], jo padoms un prasme ir veco sievu rokās. Patreizējā meistare Mirdza Ārente līdz šim ir tikusi galā ar visiem pasūtījumiem, bet mums ir jāaudzē sievu pulciņš, kas var sagatavot šo sviestu vairumā," saka viena no Rucavas sievām un Rucavas tradīciju kluba vadītāja Sandra Aigare.
No Latvijas produktiem līdz šim Eiropas Savienības Aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā ir ierakstīti Carnikavas nēģi. Savukārt tradicionālo produktu reģistrā iekļauti arī sklandrauši, salināta rudzu rupjmaize, kā arī Jāņu siers. Bet Eiropas Aizsargātu cilmes vietu nosaukumu reģistrā iekļauti Latvijas lielie pelēkie zirņi.
