„Mežnoru” saimnieks Aivars Urbasts rāda, ka šopavasar līdz ar zemeņu stādiem, tirgojuši arī podos sastādītas, jau gandrīz gatavas zemenes, pircējiem paticis. Pagaidām gan saimniecībā gatavās ogas ir vien tik, cik pašu lietošanai, tomēr ir doma nākotnē arī vismaz vienu no lielajām siltumnīcām izveidot par apsildāmu. Tāpēc nu jāpamēģina, kā tas ir.
„Kā tas atmaksājas, pārbaudām, kādu šķirni tur stādīt labāk ir. Šobrīd tā ir jaunā šķirne Rumba. Ražīga, skaista, garšīga. Ar apkuri pamēģināt. Jo ar apkuri jau kaut kur Rīgā esot, Rīgā tirgojot jau, bet nu tur vajag platību, izmaksas citas ir,” saka zemniecību saimniecības „Mežnoras” saimnieks Aivars Urbasts.
Visvieglāk zemenes, protams, audzēt uz lauka, arī to „Mežnorās” dara, tomēr lai pie ogām tiktu jau ātrāk, tās jāstāda arī siltumnīcās. Aizvadītā ziema siltumnīcu stādījumiem nekādi nav kaitējusi, lauka zemenes gan kailsals papostījis, tomēr ne pārāk būtiski. „Ražojošie stādi ir izsaluši daudziem. Bet tā kā mēs atstājam sabiezināti, tad nāk blakus stādi, tie ir dzīvi visi un normāli būs. Būs raža,” uzsver Urbasts.
Ogu audzētāji stāsta, ka nedaudz atvilkt elpu var vien ziemā, no pavasara līdz pat vēlam rudenim darbu gana. Stādījumi jāravē, jākopj, tad jāvāc ogas, jābrauc uz tirgiem.
„Mēs tagad esam sākuši pa vakariem lasīt. Nevis no rītiem četros, piecos, kā kādreiz cēlāmies, bet tagad vakaros. Tas ir daudz ērtāk un tā oga jau saglabājas ļoti labi arī līdz pašam rītam,” norāda saimnieka meita Līga Urbaste.
Ievestās ogas ar salīdzinoši zemajām cenām gan „Mežnoru” konkurenti neesot. „Īpaši neiespaido. Mūs atpazīst tirgū un tad. Rīgā mums nebūtu, ko darīt, bet Cēsīs, Smiltenē, Valmierā, tad droši,” lēš Urbasts.
Saimniecībā audzē arī avenes, tāpat sākta vīna darīšana. „Mežnoru” saimnieki atzīst – ja gribas dzīvot laukos, tad ir jāstrādā un pašiem vien jādomā ko darīt un kā nopelnīt.
