Pacietīgi, vairākas reizes izjaucot un veidojot no jauna, rudzu mīklas plācenīši tiek izrulēti un apaļās malas pārtop par sklandraušu žodziņu, kas vēlāk saturēs kartupeļu un saulaini oranžo burkānu masu. Interesentu, kas meistarklasē vēlas smelties zināšanas no profesionālām raušu cepējām, patiešām bija daudz. Citiem pašiem ļoti garšo dižrauši, citi vēlas turpmāk iepriecināt tuviniekus.
Festivāla apmeklētāja no Rīgas Līga Līvena saka, ka pati kaut kad sen, sen bija cepusi sklandrausi, bet toreiz tas izjuka. “Es laikam viņu biju uztaisījusi par plānu. Bet tagad, man liekas, daudz vieglāk,” atzīst Līva.
Sklandraušu cepēja Elma Zadiņa atzīst, ka nekā neslēpj, bet precīzus sastāvdaļu gramus nevar nevienam pateikt. “Tas ir katrai pašai saimniecei darba procesā jānovērtē un jāredz. Ja man tā masa bija pa šķidru un kāp pāri žogam, nākamreiz man jāpieliek vairāk saistviela klāt,” skaidro Zadiņa.
Pirmajam sklandraušu festivālam atsaukušās 15 cepējas no visa Kurzemes reģiona, kas gatavoties sākušas jau vairākas dienas iepriekš, lai izceptu vairākus tūkstošus dižraušu. Tie tika izpirkti jau pirmo stundu laikā.
Festivāla apmeklētāja no Talsiem Ieva Uerte atzīst, ka viņai sklandrauši ir viens no iecienītākajiem latviešu ēdieniem, ko var paši gatavot, un ko viņa parasti gatavo uz Ziemassvētkiem.
Ideju par festivālu, kas celtu gaismā tradicionālās vērtības un latvisko dzīvesziņu, dundadznieki lolojuši jau divus gadus un sklandraušu formās pat izveidojuši pils dobes.
Festivāla idejas autore Baiba Dūda saka: “Mēs varam izcelt gaismā visas tās vērtības, ar kurām patiesībā mēs dzīvojam. Tā ir mūzika, tā ir deja, tās ir mūsu tradicionālās gastronomiskās, īpašās lietas.”
Sklandraušu festivālu organizatori sola atkārtot pēc vairākiem gadiem, bet līdz tam godā cels un popularizēs citas Dundagas novada bagātības.