Par karstvīna pirmsākumiem, līdzīgi kā ar daudziem citiem alkoholiskiem dzērieniem, ir daudz teiku un leģendu.
“Piemēram, grieķi ir pārliecināti, ka karstvīns ir tapis viņu zemē, kā pierādījumu minot teiku, kurā stāstīts, ka tiek sildīts vīns un pievienotas garšvielas. Teikā šis dzēriens tiek saukts vārdā ''hipokras'' – tātad par godu Hipokrātam, visas medicīnas tēvam. Bet vēsturnieki uzskata, ka tas tā īsti neiztur kritiku,” stāstīja Kaļķis.
Pirmā rakstiskā karstvīna recepte tapusi Anglijas karaļa Ričarda II laikā. Viņa šefpavārs uzrakstīja vienu no pasaulē pirmajām pavārgrāmatām un ir arī karstvīna receptes autors.
1390. gadā rakstītajā receptē minētas astoņas garšvielas, kas jāsajauc ar vīnu un noteikti jāpieliek arī cukurs. Vīnam jāpievieno kanēlis, ingvers, galangāns, pipari, ciedru rieksti, majorāns, kardamons un paradīzes sēklas, kas ir rozmarīns, stāstīja Kaļķis.
Mūsdienās populāri ir divu veidu karstvīni – vāciskās izcelsmes “Glühwein“ un skandināvu „Glogg“. Pastāv uzskats, ka tieši skandināvi karstvīnam sākuši pievienot arī stiprākus alkoholiskos dzērienus.
Tradicionāli karstvīnu gatavo no parasta sarkanvīna, tam pievienojot kanēli un krustnagliņas, kā arī dažādus augļus. Latvijas Vīnziņu asociācijas prezidents šim dzērienam ieteica pievienot citrusaugļus un arī kādu latviešiem tradicionālāku garšu – cidonijas.
Vīnu ar garšvielām karsē līdz 78 grādiem – tad no tā sāk iztvaikot alkohols.
Sildot karstvīnu mājas apstākļos, par īstās temperatūras sasniegšanu liecinās tas, ka katliņā tiek uzmests pirmais burbulis.
"Tas nozīmē, ka dzēriens ir sasniedzis mazos 70 grādiņus un tad arī ir jāņem nost," paskaidroja vīnzinis.
Kaļķis arī atklāja, ka dzēriens ir vienkāršs, tāpēc nav īpaši jāpiedomā, no kādas krūzes to malkot. Atšķirībā no izsmalcinātiem vīniem nav svarīgi arī tas, ar kādiem ēdieniem to kombinē. Ja nu tomēr gribas pievienot ko līdzīgu pēc garšas, tad tā, visticamāk, varētu būt saldā šokolādes rulete.
