Latvijas mežos var atrast vismaz 3-4 paveidus, ir sarkanīgi, oranžīgi, dzeltenīgi. Lai arī rūgti un sīvi, pīlādži ir ļoti veselīgi.
Uztura speciāliste Guna Rijkure raidījumā uzsver, ka “pīlādžogas ir nepelnīti aizmirstas, kaut gan ir plaši pieejamas jebkuram cilvēkam”, tās satur C vitamīnu “neskaitāmas reizes vairāk nekā citronos, tieši tāpat beta karotīnu, arī tā ir daudzreiz vairāk nekā burkānos, arī kālijs, kalcijs, dzelzs - četrreiz vairāk nekā ābolos”.
Turklāt rūgtums ir tas, kas palīdz atturēties no liekas našķošanās.
“Mūsu uzturā pietrūkst rūgtvielas, kas nodrošina šo sāta sajūtu. Bieži paēdam, un gribas panašķoties, aizejam līdz ledusskapim, bet šīs rūgtvielas uzturā mazinās šo tieksmi kaut ko apēst lieku,” skaidro uztura speciāliste.
Zinātnieks un pīlādžu audzētājs Andris Ansis Špats no ogām gatavo sukādes ar paša izgudroto žāvētāju, šī tehnoloģija ļauj saglabāt ogās visas bioloģiski aktīvās un vērtīgās vielas.
“Pirmais, ar ko pīlādži pārsteidza, ka viņi pilnīgi invertē saharozi, pasaulē nekur tas nav rakstīts, respektīvi, tas ir atklājums - mājas virtuves apstākļos pārvērst saharozi glukozē, fruktozē. Šajā žāvējumā mēs jau esam panākuši to, ka arī šeit cukurs lielākoties pārvērsts glikozē, fruktozē,” stāsta Špats.
Bet ko īsti iesākt ar pīlādžiem, ja esi tos nolēmis saglabāt ziemai mājas apstākļos?
“Būtu labi sasaldēt, lai tiktu vaļā no pārmērīga rūgtuma, otrs - pēc sasaldēšanas sažāvēt, ja virs plīts ir siets, kur cauri plūst gaiss. Pīlādži ļoti daudzos ēdienos tiek izmantoti kā garšviela, kas piedod to rūgtumu, latvietis senatnē ļoti izmantoja, tagad aizmirsies,” atzīst Špats.
Savukārt šefpavārs Ēriks Dreibants pīlādžus vai nu sasaldē, vai vāra no tiem sīrupus un ievārījumus, kurus kombinē ar dažiem ēdieniem.
“Pīlādzis ir tāda universāla oga, viņa ir gan salda, gan tas sīvums viņai ir, piemēram, kad pasniedzam burkānu krēmzupu, mēs uzlejam pīlādžu sīrupu pa virsu, kas zupai iedod pavisam citu garšu,” atklāj Dreibants.
Šefpavārs stāsta, ka pīlādžus var izmantot kā mērci gan pie zivīm, gan pie gaļas.
