Savvaļas zaļumi
Jaunās pieneņu lapiņas – garšo līdzīgi rukolai. Kamēr lapiņas ir mazas, tām nav izteikti rūgtas piegaršas. Tomēr, ja arī nelielais sīvums nav patīkams, zaļumus dažas minūtes var paturēt sālsūdenī. Pēc tam tās nokāš, noskalo un lieto uzturā.
Gārsa – kamēr nezāle nav pāraugusi, svaigajā garšā ir jaušami pētersīļi, selerija un burkāni.
Zaķskābenes – daudziem pazīstama skāba garša, kas ir mazāk intensīva nekā parastajām skābenēm. Uzturā ir lietojami arī baltie zaķskābeņu ziedi, kas uzplaukst vēlāk pavasarī.
Virza – raksturīga svaiga garša, kas atgādina cukurzirņus un jaunos kāpostus. Virzu var ēst uz maizītēm vai pievienojot biezpienam.
Nātres – ar dzelzi bagāts produkts, kam piemīt piparaina garša. Ja nepatīk nātru lapiņu dzelšana mēlē, tās var smalki sakapāt vai iepriekš apliet ar siltu ūdeni. Taču jāpielūko, lai tas nav vārošs – tad nātres zaudēs uzturvērtību.
Jaunie pumpuri
Upeņu pumpuri – gan pumpurus, gan upeņu zarus var vārīt tējā. Ja izmanto zarus, iepriekš tos ieteicams nomizot. Var taisīt upeņu zaru vai pumpuru sīrupu. Tāpat pumpurus var vienkārši sakošļāt, baudot atsvaidzinošo garšu.
Zaļās kadiķogas – daudzi pazīst violetās kadiķogas, taču tās ir otrā gada. Zaļās ir pirmā gada ogas, kam raksturīga garša, kas saistās ar citrusiem, eikaliptu, estragonu un baziliku. Zaļās kadiķogas var likt zupās, smūtijos, salātos un saldēdienos. No tām var pagatavot sāli, ko izmantot citos ēdienos. Ogas saberž kopā ar sāli un lieto pēc patikas.
Bērzu pumpuri – tagad ir pēdējais brīdis, kad tos ievākt. Tiklīdz sāk plaukt lapas, nedz bērzu pumpurus, nedz sulas ievākt vairs nedrīkst. Bērzu pumpuriem ir izteiksmīgs aromāts. Tos var lietot tējās, salātos un sāls pagatavošanā līdzīgi kā kadiķogas.
Priežu pumpuri – labs palīgs cīņā pret klepu. Var pagatavot mērci no ziemas āboliem un priežu pumpuriem, kas labi saderēs ar pankūkām un citiem desertiem. Ābolus savāra ar cukuru un sviestu, katliņā pievieno pāris priežu pumpurus, kas piešķirs ļoti izteiksmīgu garšu. Var gatavot arī priežu pumpuru sīrupu un sāli, ko lietot desertos, kam pievienota šokolāde.
Bērzu sulas
Bioloģiski visaktīvākās bērzu sulas ir pirmās trīs četras stundas pēc ievākšanas. Tāpēc labāk sulu ir nevis diennakti tecināt lielā toverī, bet izmantot mazākus traukus – satecināt piecus litrus un uzreiz lietot uzturā.
Rūgt bērzu sulas sāk divas trīs dienas pēc ievākšanas. Vēlākam laikam tās var saglabāt, saldējot vai raudzējot. Izvēloties otro saglabāšanas veidu, sulām var pievienot raudzēšanas veicinātājus, piemēram, rozīnes, upeņu zariņus, nedaudz cukura, kā arī garšas pastiprinātājus – citronu šķēlītes vai miziņas, ziemas ābolus, krustnagliņas. Ar tiem gan nevajag pārspīlēt, lai nezaudētu pamatgaršu. Pirmajās dienās sulas var raudzēt istabas temperatūrā, bet vēlāk – vietā, kur nav siltāks par 15 grādiem, lai tās nepārrūgst. Ja raudzēšana notiek lēnāk, garša būs izteiksmīgāka.
Materiāls pirmo reizi LSM.lv publicēts 2020. gada 4. aprīlī.