200 gadus sena recepte pīles cepetim
Iepazīstoties ar Baltijas vācu izcelsmes mācītāja, izdevēja un literāta Kristofa Hardera (1747–1818) grāmatu "Tā pirmā pavāru grāmata" (1795) un tās receptēm, Meirāne atklāja, cik bagāta ir bijusi mūsu virtuve, jo tajā bija ļoti daudz produktu.
Latviešu virtuvē Meirāne pievērsusies arī tās mantojumam, kāds tas bija pirms padomju laika. "Jau šajās grāmatās parādās produkti, par kuriem stāstām, ka tie ir moderni un mūsdienīgi, piemēram, trifeles, baziliks, timiāns, sparģeļi. Tas viss mums ir bijis šeit," bilda Meirāne. Protams, ne viss bija pieejams vienkāršiem ļaudīm.
"Kad man pārmeta, ka gribu būt ļoti moderna un eiropeiska, jo izmantoju timiānu, rozmarīnu, salviju, baziliku, sapratu, ka nemaz tik moderna neesmu, jau 20. gadsimta sākumā latviešu grāmatās pieminētas šīs garšvielas," norādīja Meirāne.
Lasot 18. gadsimta pavārgrāmatu, viņa atklājusi, ka tajā ir receptes, kas rada iespaidu, ka lasi mūsdienu recepšu grāmatu.
Meirāne stāstīja, ka pīles gatavošanas recepte ir bijusi viena no receptēm, ko viņa izmēģināja. "Pīli apcep sviestā vai eļļā, tad sarkanajos sīpolos un krustnagliņās. Kad pīle ir apcepta, to liek pannā ar dažādām garšvielām – sāli, pipariem, pielejot klāt bulijonu, sautē apmēram pusotru stundu," stāstīja Meirāne, piebilstot, ka agrāk grāmatās tik ļoti nenorādīja garšvielas, tās dēvēja par vircām (vircēm). Viņa stāstīja, ka senajās grāmatās parasti nenorādīja to, cik ilgi sautē, jo receptes tika veidotas pavāriem muižās, kuri lielākoties zināja, ko gatavo un cik ilgi jāgatavo. Pīlei klāt tika pievienotas korintes, kaperi, rozīnes un mazliet etiķis.
Kā rodas iedvesma jaunām receptēm?
Iedvesma jaunām receptēm un ēdieniem Signei rodas no visa, kas apkārt. Iedvesma rodas, ieejot dārzā, kur var atrast daudz ideju receptēm. Arī ieejot veikalā, viņa skatās plauktos jaunus produktus, kas raisa idejas.
Jaunākajā Signes grāmatā, kas taps, apkopotas 110 receptes, kas ir pašas autores iemīļotākās brīvdienu ēdienu receptes, kuras gatavojusi ne vien savai ģimenei brīvdienu rītos, bet arī draugiem svētkos vai ceļojumā. Meirāne atzina, ka šī grāmata ir veltījums mums pašiem un pasaulei, parādot un pastāstot daudz vairāk par Latvijas gastronomisko vēsturi, receptēm, ražotājiem un dzīvi. Mantojums ir tas, kas mums ir jāiemīl no jauna, jāsaglabā un jāparāda pasaulei.
Ēdiens – ceļojums garšu pasaulē
"Mēs dzīvojam, un mums ir jāēd, arī kad ceļojam, mums jāēd. Vienmēr esmu teikusi, ka labāk ir paēst garšīgi, nekā vienkārši paēst. Man ēšana nav tikai process, kad apsēžos pie galda un paēdu, man tas sākas ar to, kad sāku gatavot, klāju galdu. Tās ir ģimenes sarunas, jo lielākoties laiku pavadām ģimenē. Tā ir ģimenes sajūta," atklāja Signe Meirāne.
Tieši pandēmijas laikā viņa novērtējusi to, cik forši mēs varam ar ēdiena gatavošanu aizceļot uz Itāliju, Meksiku, Franciju, Spāniju: "Nu, nevarējām iekāpt lidmašīnā, bet varam ceļot, gatavojot ēdienu. Tā man ir savā ziņā skola."
„Es jau kopš bērnības ēdu dabīgi. Dzīvoju Cēsīs, mums bija pašiem savs dārzs, kurā auga viss kas, un to, kas neauga, dabūjām no omēm, radiem un paziņām. Es vienmēr esmu zinājusi, ka pareizākā izvēle ir ēst dabīgi, un to darīju jau tad, kad tas nebija modē,” teica uzņēmēja, 11 grāmatu autore, bloga „Storyaboutfood.com” veidotāja Signe Meirāne.
