Zināmais nezināmajā

Pētniece: Ceļojumi senatnē nebija viegla padarīšana, vairāk saistīti ar izglītošanos

Zināmais nezināmajā

Biomimikrija ēku būvniecībā un dzīvās dabas ideju pielietojums tehnoloģijās

Dabas iedvesmota pavārgrāmata - idejas smeltas no Latvijas dabiskajiem zālājiem

Pavārgrāmatā apkopo receptes ar pļavas augiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Klajā nākusi pavāra Māra Jansona recepšu grāmata „Pļava”, kas ir unikāla ar to, ka pirmo reizi ēdiena gatavošanā iesaka izmantot līdz šim virtuvē neiepazītus augus, kuru izcelsme meklējama Latvijas dabiskajos zālājos. Kādas ir šo augu unikālās smaržas un garšas īpatnības, vai atgriešanās pie savvaļas augu ievākšanas ļautu sargāt izzūdošos zālājus, raidījumā “Zināmais nezināmajā” stāstīja šefpavārs, restorāna „Kest” līdzīpašnieks Māris Jansons, bioloģe, "Vides risinājumu institūta" pētniece un zālāju eksperte Rūta Abaja, kā arī dabas tūrisma saimniecības "Drubazas " saimnieks Ģirts Dzērve.

Savvaļas garšas nianses plašajā pasaulē

Savvaļas augu garšas nianses kulināri meklē visā pasaulē. Kā stāstīja grāmatas autors Māris Jansons, piemēram, salīdzinot ar Islandi, mums ir šī daudzveidība, un mēs varam savu kulināriju padarīt interesantāku, piesaistot arī pārējo pasaules pilsoņu uzmanību.

Pavārgrāmata vēsta par to, kā radītas receptes, kurās izmantoti visdažādākie dabiskajās pļavās augošie augi, sākot no zināmiem, piemēram, rasaskrēsliņiem, līdz eksotiskākiem.

Bioloģe Rūta Abaja, papildinot Māra sacīto, stāstīja, ka tas ir virziens, kurā notiek daudzi meklējumi ne tikai no kulinārijas, bet arī no ārstniecības augu pielietojuma aspekta: „Pasaulē arī šis virziens ir ļoti aktuāls un nozīmīgs, piemēram, tos augus, kuri ir savvaļā izplatīti un pazīstami, kā, piemēram, ārstniecības augus, mēģina pārnest kultivētos apstākļos, un tad var izaudzēt arī lielāku apjomu, augam saglabājot savas vērtīgās īpašības.”

„No pļavas augiem biju pagaršojis tikai rudzupuķes, tāpēc jaunās receptes man bija liels piedzīvojums,” stāstīja Māris, skaidrojot, ka augi, kurus izvēlējās grāmatai, bija dažādi, apmēram piecdesmit, un kopā ar kolēģi – zālāju eksperti Rūtu Abaju – izvēlējās tos, kuri varētu būt noderīgi virtuvē, kulinārijā un būtu arī vieglāk atrodami un pieejami.

Par pašu recepšu grāmatas tapšanas procesu Rūta stāstīja, ka vispirms atlasīja tos zālāju biotopu veidus, par ko ir ''GrassLIFE'' projekts, kura ietvaros grāmata tapusi, pēc tam, izpētot katram augam raksturīgās augu sugas, tika izveidots saraksts. Augu izpētes procesa laikā tika atsijāti tie augi, kuri ir aizsargājami vai indīgi, tālāk izveidoto sarakstu nododot Mārim, kurš augus izmantoja recepšu izveidošanā. 

Vai pļavas augi ir bioloģiski vērtīgi?

Kā skaidroja dabisko zālāju eksperti, kuri pēc gana daudz kritērijiem novērtē un secina, vai tas ir vai nav dabisks zālājs, tas nav tik vienkārši, u pēc vienas konkrētas augu sugas to nevar pateikt.

„Ir jāskatās viss augu sabiedrības kopums. Ja atsevišķi augi, kuri arī ir iekļauti grāmatā, tiek dēvēti par indikatoraugiem, piemēram, gaiļbiksītes, ancītis, ziemeļu madara un lielziedu vīgrieze, tie būs raksturīgi vairāk ilggadīgiem un piemēroti apsaimniekotiem zālājiem, skaidroja Abaja, piebilstot, ka ainava jāskatās kopumā – „ja pļava ir koša un kāds no šiem augiem ir viendabīgi izplatīts pa visu pļavu, tad ir ļoti liela ticamība, ka tas ir dabiskais zālājs.”

Pļavas augu garšas īpašības

Jau pieminētie augi  – gaiļbiksīte vai rasaskrēsliņš – jau tiek izmantots uzturā, piemēram, tējās, un šiem augiem garšu varam iedomāties. Vai vairumam šo pļavas augu ir raksturīga salda vai rūgta garša, vai tomēr tie ir vairāk bezgaršīgi? „Zāle jau garšo pēc zāles,” piebilda šefpavārs Jansons, kurš uzskata, ka tas esot bijis vislielākais izaicinājums, piemēram, kaltējot un fermentējot „liepu lapu kombuču” parādījušās bērzu un koksnes garšas notis.

Zūdošā vērtība Latvijas dabā – augu lielā daudzveidība

Tūrisma saimniecības "Drubazas" saimnieks  Ģirts Dzērve, kura īpašumā ir dabiskās pļavas, stāsta, ka dabīgo augu daudzveidība ir liela un par to neuztraucas.

„Ja ikdienā saimnieko dabiskajās pļavās, tad tos [augus] nevar neredzēt,” saka Ģirts, piebilstot, ka vairāk šos augus izmanto tējās. Ģirta iecienītākā ir no gaiļbiksītēm, ja ikdiena aktīvāka, tad uzturā tiek lietota nomierinošā raudenes tēja, kā arī skābene, taču, apskatot grāmatu, ir radusies interese izmēģināt arī kaut ko jaunu.

Viens no galvenajiem grāmatas mērķiem ir neparastā veidā mēģināt pievērst sabiedrības uzmanību un niansēti paraudzīties uz augiem, pamanīt, ka ir atšķirīgas pļavas. Lai gan pēc pirmā uzmetiena tās izskatās līdzīgas, bet iedziļinoties tajā, ar ko atšķiras dabiskā pļava no jebkuras citas pļavas, saprotam, ka dabīgu pļavu ir maz.

„Vērtība ir lielā daudzveidība, jo Latvijas dabiskās pļavas kopumā satur 1⁄3 no Latvijā sastopamajiem augiem un tās ir vienas no visapdraudētākajiem biotopiem Latvijā,” pauda zālāju eksperte Abaja, stāstot, ka to apliecina arī Eiropas Komisijas ziņojumi.

Dabiskās pļavas ir kļuvušas fragmentāras un arī to platība, kas kādreiz ir bijusi teju 31% no Latvijas platības, tagad samazinājusies līdz mazāk nekā 1% un, tas ir pārāk maz, lai ilgtermiņā varētu saglabāt vērtīgās augu sugas, kuras mēs šobrīd labi pazīstam kā dabisko zālāju indikatoru sugas,” sacīja Abaja.

Ar cieņu pret dabiskajiem zālājiem

Savukārt Ģirts Dzērve, kurš ir vairāku dabisku zālāju īpašnieks, skaidroja, ka nepietiek jau ar to, ka tiek pļauts un novākts, jo dabīgā pļava atjaunojas 15 gadu laikā, taču pēc 20 gadiem vairs nevar pateikt, kura ir dabīga, kura jau ir sākusi saplūst, skaidrojot, ka dabā tas aizņem ilgu laiku un ka vietās, kur nav dabiskā pļava, ir nepieciešama sugu piesēja.

Pļavas atjaunošanās rezultātus panākt uzreiz nav iespējams. „Tas ir tāds pakāpenisks process. Tajos gadījumos, kur ir bijis aizaudzis zālājs un, piemēram, krūmi, tur sēklu banka augsnē, visticamāk, vēl arvien ir dzīva,” piebilda Rūta Abaja.

„Tā ir cerība uz priekšdienām, tāpēc dažādi zālāju atjaunošanas projekti tiecas uz to, lai vispirms noturētu to dabisko zālāju daudzumu, kāds ir, jo arī tas gadu no gada sarūk, nevis pieaug, un nav iespējams pagriezt šo procesu otrā virzienā, lai nākamās paaudzes arī varētu priecāties un baudīt dabisko pļavu skaistumu,” stāstīja eksperte.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti