"Saldēšana produkta kvalitāti uzlabo vai pasliktina nebūtiski, jāsaprot, kur tas ražots, kur saldēts," norāda "Bior" direktors Aivars Bērziņš. LTV raidījums "4.studija" pamanīja zivi, kas izskatās pēc flīzes un kuras garšu varētu apšaubīt. Kāds pangasijas gaļas klucītis maksā mazāk par eiro. Ražots Vjetnamā, sastāvs: pangasija un virkne E vielu.
"Viens no bīstamākajiem veidiem ir zivis, kurās augsts saslimšanas riska līmenis - tuncis, sardīnes saldēšanas procesā, ja tā nenotiek ātri, var radīt smagas caurejas, saindēšanos," skaidro Bērziņš.
Izvēloties saldētas zivis, gaļu vai ogas, jāizvērtē to vizuālais izskats. "Labi, ja iepakojums caurspīdīgs un var redzēt saturu, bet bieži ir tā, ka, ja redzat produktam apkārt milzīgu slāni ar ledu vai biezs slānis, vai salipuši, tad aukstuma ķēde nav nodrošināta," piebilst "Bior" direktors.
Ja aukstuma ķēde nav atbilstoši nodrošināta, produkts zaudē ne vien vizuālo izskatu, bet arī vērtīgās uzturvielas. Piemēram, saldēta gaļa būs garšīga, ja nebūs atkārtoti sasaldēta.
Tomēr daudziem nav saprotams, kāpēc jāsaldē arī desas. "Pie nekvalitatīvas saldēšanas vai lielām temperatūras svārstībām tiek bojātas muskuļa šķiedras, izdalās šķidrumi un daudz derīgu vielu aiziet nebūtībā, un, uzliekot uz pannas, būs kā gumija," skaidro Bērziņš.
Dažiem produktiem likumdošana pieļauj arī atkārtotu sasaldēšanu, bet tas obligāti jānorāda uz iepakojuma.
Mūsdienu sievietēm gan labi - izņem sasaldētus pīrādziņus, iemet mikroviļņu krāsnī un svētku mielasts gatavs, vērtē "4.studija", bet nav saprotams, kādēļ ir jāsasaldē kūkas, kuras var uzglabāt veselu gadu. Tāpēc Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) atgādina, ka zivīm, gaļai un ogām paredzēti savi uzglabāšanas termiņi. "Šo sasaldēto produktu plūsma ir ļoti plaša, un dažus gadus Eiropas Savienībā bija hepatīta uzliesmojums no ogām - pirka sasaldētas ogas un, kas lietoja tortēm, kūkām, visi saslima ar Botkina slimību.
Ķīnā ogu novākšanas apvidus bija pakļauts applūšanai, kā rezultātā ogās nonāca notekūdeņi, kas saturēja slimības izraisītāju," stāsta Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārstāve Tatjana Marčenkova.
Ja ražotājus un tirgotājus vēl kontrolē PVD, cilvēki par drošību aizmirst, pārbāžot savus ledusskapjus mājās. "Ko mēs mājsaimniecībā redzam? Atveram ledusskapi, saldētava pārbāzta, (..) saldēšanas process būs nekvalitatīvs, lēns, kas bojās kvalitāti. Efektu var panākt, ja ir saldēšanas kamera, kur brīva gaisa plūsma," norāda Aivars Bērziņš.
Uldis Zommers katru gadu saldē ogas un dārzeņus: "Šīs ir meža zemenes, sablenderētas ar cukuru, un tā viņas [stāv] kopš jūnija, pēc Jāņiem iegūtas. Šeit atkal ir garšaugi dillītes, kuras var likt pelmeņos."
Raidījumam "4.studija" Uldis izrāda pēc vasaras smaržojošās ogas un dārzeņus, starp kuriem ir arī mājas rabarberu sīrups.
"Parasti, saldējot augļus un ogas, jācenšas [ņemt] svaigas, ja no krūma saldējam - jo svaigāks, jo saglabāsies svaigi. Saldēšana saglabā vitamīnus, mikroelementus; jo pareizāk to darām, jo apmierinātāki būsim," piebilst Aivars Bērziņš. To nevar teikt par zemenēm, kas vestas no Polijas un nopērkamas lielveikalos. Smaržas nav, garšo pēc skābiem kartupeļu miltiem, vērtē "4.studija".
