4. studija

Skaitāmpantiņi

4. studija

Baznīcu darba laiki

9 Ziemassvētku ēdieni

Par ko liecina deviņi ēdieni uz Ziemassvētku galda?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Kārtīga saimniece zina, ka Ziemassvētkos galdā jābūt vismaz 9 vai 12 ēdieniem un tie kārtīgi jāēd. Un ir dažādi skaidrojumi, kāpēc latvieši izvēlējušies tieši šādu ēdienu skaitu. Taču ir vēl arī citas tradīcijas, kuras ievērojamas Ziemassvētku mielastā.

"Tas cipars, es nezinu, kur radies, un tā neviens īsti nevar pateikt, 9, 11, 12, 13, cik? Man tīkamākais skaidrojums, ka 9 atgādina bezgalības zīmi, jāēd daudz, ne 13-12, bet daudz," sacīja Brīvdabas muzeja pārstāvis Igors Ziemelis.

"Graudi, zirņi, pupas, kas simbolizē augšanu un auglību, jo dzen asnus. Šņukurs simbolizēja aršanu, jo vīrišķais uzar zemi. Patiesībā latvieši šos svētkus svinēja no Mārtiņiem līdz Meteņiem.

Šis laiks ir svarīgs ciemos iešanai, jo vasarā tam nav laika. Visas ziemas laikā kāds kaut kur svinēja, klāja bagāto galdu."

Par to, kur un kad radusies tradīcija - Ziemassvētku galdā likt mītisko ēdienu skaitu - 9 vai 12, vēsture klusē, tomēr cauri gadu gadsimtiem ir izdzīvojuši ēdieni, ko katru gadu cilvēki liek galdā.

"Graudaugi, pākšaugi," nosauc Karolīna. "Lika klāt, kas bija - speķītis, asinsdesas. Bija ezers, vilka zivis, šķovēja kāpostus."

"Visus tradicionālos mājas ēdienus, cūkas šņukuru, zirnīšus, speķīti, rasolu, kartupeļus," neapzināti pieturoties pie šī skaita, stāsta Oskars. "Jā, es mājās ievēroju, kopā ar sievu taisām, un vienmēr jābūt deviņiem ēdieniem uz galda, zirnīši, karbonāde, kotlete, vārīts kartupelis, visus nenoskaitīšu, un zirņi jāapēd, lai nav jāraud."

"Noteikti gaļa, zirņi speķi, pīrādziņi, nu es parasti braucu pie Omes, viņa taisa labāko rosolu pasaulē, mēs ņemam medu, rupjmaizi ar krējumu kā latviešu kūku," piebilst Katrīna.

"Citrreiz sanāk vairāk kā deviņi ēdieni, bet cenšamies turēties pie latviešu tradīcijām, ka ir zirņi, karstvīns, protams, no gaļas cūkas šņukurs, kas atrodams tirdziņā," norāda Aigars.

"Cepetis vienmēr, kartupeļi, šķovēti kāposti, nu brūkleņuu ievārījums pie cepeša," turpina Elīna.

Aptaujājot cilvēkus, nākas secināt, ka uz katra latvieša ziemassvētku galda tomēr būs pa deviņiem ēdieniem, savukārt Eiropā citas tautas šādas tradīcijas nepiekopj, tomēr ir noteikti ēdieni, kuriem jābūt uz katras tautas galda. "Tītars, saldumi, pīrāgi un grieķu salāti," sauc grieķis Anastasius: "Mēs cepam piparkūkas ar apelsīnu suliņu."

"Tikko skatījos dāņu galdu, tur bija cepetis, svētku deserts, tur pa porcijām gaļa," novērojis Raimonds Zommers.

"Ir zemes, kur kaut kāds noteikts ēdiens, skandināvi ēd savu nabagmaizīti, kur sausā maizīte bez miltiem, cukura," stāsta Brīvdabas muzeja pārstāvis Igors Ziemelis.

"Pasaules kults - ātri un bez nekādas marinādes - ja mums ir lasis, viņš garšo pēc laša, nevis vēl pēc kaut kā. Ātri, vienkārši un nesamocot. Cilvēki to novērtēs, ka nav samocīts."

Kā pavārs Mārtiņš teica: bez laša nevar - ja jums nekā mājās nav, ledusskapī jābūt lasim, to liels, garš, tievs - visi bauda, vēl viens tradiocānāls ēdiens ir cepešu salāti ar kārtīgu cepeša gaļu un zirnīši.

Sagatavot kārtīgu Ziemassvātku galdu ar cepešiem, kāpostiem, piparkūkām nav nemaz tik viegli, tāpēc šefpavārs Raimonds Zommers mūsdienās piedāvā svētku galdu uzklāt radoši un bez lielām pūlēm: "Pirmkārt, ja cilvēkam nav laika, līdz ar to ēdieniem jābūt ļoti vienkāršiem, ātri pagatavojamiem. Pildīta paprika ar sieru, sieru varam vienkārši atsevišķi nopirkt, papriku tāpat, groziņi gatavi ar kaut kādām gaļām, rupjmaize.

Pavisam vienkāršs rupjmaizes grauzdiņš, kuram vienkārši ir apvīts cukini, pielejam eļļu, sāli, maķenīt piparus, pats kļūst nevis lūstošs, ņemam un graužam, un ēdam."

Protams, neiztikt bez tradicionālā rasola ar cepeša gaļu, lašiem, pastētes un citiem labumiem, tomēr, 

pēc pavāra domām, uz galda Ziemassvētkos obligāti ir jābūt trim ēdieniem: "Jābūt pākšaugiem, obligāti zivij un maizei. Trīs fundamentālās lietas, tām tiešām ir jābūt."

Mūsu senči zirņus, pupas un maizi lika galdā, jo tie simbolizē auglību. Savukārt zivs nodrošinās bagātu nākamo gadu, ja zvīņas sabērs maciņos. Tāpēc LTV raidījums "4.studija" novēl visiem bagātīgu Ziemassvētku galdu ar vismaz deviņiem ēdieniem, jo latviešiem šie svētki saistīti ar ēšanu. Tā ir labklājības, pārticības zīme - tu esi paēdis, stiprs, tu vari strādāt. Ziemassvētki bija sevis parādīšana, saimniecei vajadzēja parādīt, ka - redz, man ir tāds galds! Tas bija kā tāds reklāmas pasākums, jo nāca viesos cilvēki, kā arī potenciālie gājēji, jo skatījās, "o, pie šīs var iet, būs bagāts galds!"

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti