Pandēmijas laikā sācies pašceptas maizes bums

Tikko ceptas maizes smaržai maz kas var līdzināties. Un glītu kukulīšu fotogrāfiju pieaugums sociālajos tīklos vedina domāt, ka arvien vairāk cilvēku krīzes laikā ķērušies pie maizes cepšanas pašu mājās. To apliecina arī nozares ekspertu vērojumi un tirgotāju dati, kas pēdējā mēnesī uzrāda pamatīgu pieprasījuma kāpumu pēc maizes krāsniņām. Citi cepšanai izmanto parastās krāsnis un secina – krīze liek mums atgriezties pie pamatvērtībām, un maize noteikti ir viena no tām.

Meditācija, smarža un drošības sajūta. Pandēmijas laikā sācies pašceptas maizes bumsMāra Rozenberga

Maizes krāsns blakus datoram

Didzis Gasiņš maizes cepšanā pirmoreiz iemēģināja roku pirms gandrīz desmit gadiem. Trenējās sporta sacensībām un cepa sev veselīgu pilngraudu maizi. “Sāku es diezgan vienkārši – nopirku parasto maizes mašīnīti un cepu,” viņš stāsta. Vēlāk interese par cepšanu noplaka, lai pirms pāris gadiem atdzimtu jau jaunā kvalitātē:

“Man kā kārtīgam latvietim ir lauku mājas, kur ir maizes krāsns. Tā kā maizi cepis biju, man šķita: nu kā, vai tad es neizcepšu maizes krāsnī,” ar smaidu atceras Gasiņš. Tik viegli gan negāja - vismaz piecas reizes nekas neesot sanācis – tad mīkla par jēlu, tad maize sadega.

“Sadega tik fundamentāli, ka pat gandrīz ar cirvi nevarēja saskaldīt,” viņš smejas. “Bet pamazītēm iemācījos un izcepu. Mans lielākais sasniegums ir trīs kilogramu kukulis. Tur ir ko noēsties! Izņem to ārā no krāsns, pārgriez, un viss ir izcepies,” Gasiņš pacilāti stāsta.

Maizes cepšana gan nav Gasiņa “maizes darbs”. Viņš ir finanšu analītiķis un ikdienā ar parastajā krāsnī ceptu maizi lutina ģimeni un draugus, kā arī gribētājiem vada nodarbības par rupjmaizes cepšanu.

“Tam visam klāt nāk arī latviskais – rudzu salinātā rupjmaize ir viens no latviešu kultūras kanoniem. Zīmīšu zīmēšana, viss tas darbs, ko tu dari ar rokām, tā svētība, ko ieliec – tas ir pārņemoši. Man gribējās turpināt šo latvisko tradīciju, lai stāsts no omes, vecmammas, aiziet tālāk arī maniem bērniem,” atzīst Gasiņš. Pandēmijas laikā viņš maizi sācis cept biežāk, jo, strādājot no mājām, tam ir vairāk laika: krāsns ir turpat blakus datoram.

“Sešos vakarā es ateju no darba, uztaisu plaucējumu, ap septiņiem, astoņiem esmu to atdzesējis, pielieku ieraudziņu un raudzēju līdz rītam. Pieceļos piecos, samīcu maizi un ļauju tai rūgt četras stundas. Pusdienlaikā es saveidošu kukulīšus un likšu cepties,” laikietilpīgo procesu ieskicē Gasiņš.

Didzis Gasiņš cep maizi.

Pie mājražotājiem pērk mazāk

Ceptuvē Tērvetē Latvijas Radio sazvana maiznieku Jāni Kurpnieku. Maizi bez rauga viņš cep jau gadus 20, pēdējos sešus viņam ir savs mājražotāja uzņēmums “Tērvetes maize”.

“Mēnesī es sacepu kādus 500 kilogramus maizes,” viņš stāsta. Kurpnieks atceras, ka pirmajās dienās pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas cilvēki “kā traki” pirka ne vien griķus un tualetes papīru, bet arī maizi. Pieprasījums pēc viņa kukulīšiem dubultojās. Pēc tam gan interese kritās.

“Šodien ir mazliet kritusies pirktspēja manam produktam. Cena tomēr ir atbilstīga kvalitātei.

Tā ir malkas krāsnī cepta bezrauga maizīte, un cena ir augstāka nekā lielražotājam. Šodien daļa cilvēku ir “atkrituši”, skatās, kas ir mazliet lētāks,”

secina maiznieks. Pandēmijas dēļ nav arī ierasto tirdziņu, un Kurpnieks lēš, ka pašlaik pieprasījums krities par vismaz 30%.

Maize sniedz drošības sajūtu

“Tas aromāts, kas mājās parādās, cepot maizi... Domāju, ja vienreiz, otrreiz uzcep, tad tu mazliet “uzsēdies” uz foršās sajūtas, ka smaržo,” saka daudzu pavārgrāmatu autore Signe Meirāne. Viņasprāt, laikā, kad spiestā kārtā nākas vairāk būt mājās un retāk iegriezties veikalos, pastiprināta pievēršanās kulinārijai ir saprotama. Arī Meirāne pamanījusi, ka īpašā godā nākusi tieši pašcepta maize, smalkmaizītes, kā arī tiešsaistes maizes cepšanas lekcijas.

“Īpaši attīstījušies “Instagram Live” kursi, kur var iemācīties cept maizi. Tev rāda visu soli pa solim. Tas ļoti palīdz, ka tiešsaistē vari kādam uzdot jautājumu. Sanāk divi zaķi ar vienu šāvienu – tu gan iemācies cept maizi, gan tev ir tā sociālā komunikācija,” viņa stāsta.

Bet kādēļ tāda aizrautība tieši ar maizi? Meirāne saka – tā ir mūsu uztura pamatā, un krīzes laiks daudziem liek atgriezties pie pamatvērtībām. Daudziem tās ir arī bērnības atmiņas un varbūt pat meditācija, iespēja novērst domas no ārā notiekošā. Arī viņa šo laiku izmantojusi, lai uztaisītu pati savu dabīgo ieraugu.

 “Domāju, ka šajā situācijā, kad ir tik daudz nedrošības, maize zemapziņā dod sava veida drošības sajūtu. Ja tu proti pats izcept maizi, tad tas jau ir ļoti daudz. (..)

Maizes cepšanai vajag laiku, mīlestību un rūpes. Kad mēs visi skrējām, tad mums droši vien nebija laika. Tagad ir vairāk laika apsēsties. Arī man ir tāpat,” pasmaida Meirāne.

Arī viņa savu maizi cep parastajā cepeškrāsnī un elektrisko maizes krāsniņu neizmanto. Taču pieaugusi arī to popularitāte, turklāt ne vien Latvijā. ASV mazumtirdzniecības tehnoloģiju uzņēmums “Stackline” aplēsis, ka internetā pārdoto maizes mašīnu apjoms valstī martā pieaudzis par 652% pret iepriekšējā gada martu. Līdzīgas tendences vērojamas arī Latvijā. Kā Latvijas Radio noskaidroja internetveikalā “220.lv”, pārdoto maizes krāsniņu apjoms tur pēdējā laikā ir dubultojies, bet pieprasījums pēc mazās virtuves tehnikas kopumā audzis par 40%.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Virtuve
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti