“Viena no biežākajām kļūdām ir tā, ka mēs aizmirstam - grils ir jāuztur tīrs. Bieži ir mīti par oglīti uz restes no pagājušās sezonas; tai nav nekādas saistības ar aktīvo ogli, bet tie ir visnepatīkamākie blakusprodukti, kas rodas no tauku un dažādu proteīnu degšanas, lielākajā daļā tie ir kancerogēni,” skaidro zinātniskā institūta "Bior" direktors Aivars Bērziņš.
Pēc cepšanas uz grila restītēm paliek tauku nosēdumi, kas pirms desu un gaļas likšanas ir jānotīra. “Liela daļa no produktiem, kas ir sadeguši, nav veselībai vēlami. Tāpēc tīri mehāniski sadegušie sīpoli vai tauku gabaliņi jādabū nost no restes,” saka Bērziņš.
Lai gan apdegusi gaļa mēdz būt garšīga, taču tādu ēst nevajadzētu. “Viss, kas ir gruzdis, dedzis, nav vēlams. Tas satur substances, kas kaitīgas veselībai,” norāda dietologs, uztura speciālists Atis Tupiņš.
Piedegušās ēdiena paliekas ir nevis vienkārši kaitīgas, bet ļoti kaitīgas, saka dietologs, piebilstot – tās ir pat kaitīgākas par smēķēšanu.
Turklāt ēdienu nevajadzētu apdedzināt ar atklātu liesmu. “Grili ir dažādi, bet viens pamatprincips, kas jāievēro - jāizvairās no atklātas liesmas. Atklāta, tieša liesma, kur ir ļoti augsta temperatūra, ir tā, kas veicina kancerogēno savienojumu veidošanos, kad uz atklātas liesmas deg tauki,” stāsta "Bior" direktors.
Grils jāsagatavo ne tikai tīrības, bet arī temperatūras ziņā. Ja nolemj kurināt ar malku vai oglēm, jāpaciešas. Lai cik ļoti gribētos pēc iespējas ātrāk nobaudīt gardo šašlika kumosu, labāk neriskēt un nogaidīt.
“Kokogļu un kokmateriālu grilos materiālam jābūt pietiekoši sagatavotam - izdegušam, lai uz tā būtu optimāls karstums. Tā, lai uzliekot roku virs grila, varētu just – karstums ir pietiekams, bet lai no kādām tauku pilēm nebūs milzīga liesma,” stāsta Bērziņš.
Savukārt pirksta pamērcēšana marinādē un pagaršošana var maksāt caureju vai sliktākajā gadījumā nonākšanu slimnīcā.
Lai varētu uz grila pagatavot gardu maltīti bez riskiem veselībai, dietologs Atis Tupiņš iesaka izmantot foliju vai grilēšani domātās vanniņas.
