Viss sākas ar piena uzkarsēšanu līdz 32 grādu temperatūrai. “Vecos laikos, lai sarecinātu pienu, izmantoja zīdītāju mazuļu kuņģa fermentu. Mēs mūsdienās izmantojam mikrobioloģisko,” procesu komentēja Inga.
Ferments jāatšķaida ar ūdeni un jālej iekšā katlā. Tas viss viegli jāapmaisa. Pēc piecpadsmit minūtēm siers ir sarecējis un tas tiek virpināts turpat katlā visdažādākajos virzienos. Pēc tam jāļauj sieram kādas piecas minūtes atpūsties.
Tad viss atkal vēlreiz jāuzsilda, ik pa brīdim apmaisot. Karsējot jāsasniedz 40 grādu temperatūra. Kad tā ir sasniegta, ļauj visam 10 minūtes pastāvēt mierā un tad nolej sūkalas, sieru ieliek caurdurī.
Pēc tam siers tiek sagriezts gabalos ar nazi. Bļodā ielej ūdeni 85 grādu temperatūrā un pieber nedaudz sāli. Sagriezto sieru ievieto tajā un lēnām visu samaisa, beigās maigi pamīca ar rokām. Ingai šī procesa laikā rokās ir gumijas cimdi - tie daļēji rokas pasargā arī no karstā ūdens.
No iegūtās masas veido siera bumbiņas un liek aukstā ūdenī atdzesēties. Siers ir gatavs, un tā struktūrai jābūt tādai, ka to ir viegli plēst. Sieru var papildināt ar rozā pipariem un nedaudz ķimeņu eļļas – lai tas būtu Jāņu gaumē.
Siera ražošanas bizness uzņēmumā "Soira" sācies pirms aptuveni sešiem gadiem, kad Inga kopā ar draudzeni Ilonu Lepi nolēma uz Jāņiem pagatavot nevis tradicionālo Jāņu sieru, bet gan pavisam citādāku puscieto sieru. Viņu pagatavotais puscietais siers paticis gan pašām, gan draugiem, tāpēc abas nolēmušas pēc gada ar trim maziem siera ritulīšiem aizbraukt uz Kalnciema tirdziņu.
“Nepagāja ne pusstunda, kad pie mūsu galdiņa pienāca Mārtiņš Rītiņš un prasīja, kas tas tāds ir. Kad viņš bija nogaršojis mūsu sieru, viņš pa visu tirgu nokliedzās, ka beidzot kāds māk Latvijā gatavot sieru. Tas bija pamudinājums darīt vēl, mēģināt labāk. Restorāns “Vincents” bija mūsu pirmais klients,” stāstīja Inga. Piecu gadu laikā ir izveidota liela siera ražotne, kas apgādā Latvijas restorānus ar dažādiem sieriem.
