Revidents

«Revidents». Kā izvēlēties piparkūku mīklu?

Revidents

Revidents

Revidents. Kā, plānojot maltītes, ietaupīt laiku un naudu?

Maltīšu plānošana ļauj ietaupīt laiku un naudu. Kā to darīt?

Par 30% mazāki tēriņi pārtikai un uz pusi mazāk laika virtuvē – tie ir tikai daži no ieguvumiem, plānojot savas ikdienas maltītes. Latvijas Televīzijas raidījuma "Revidents" uzrunātie eksperti stāstīja, ka jāsāk ar atsevišķu maltīšu plānošanu un ēdienu sagatavēs jāizvairās no tomātiem un kartupeļiem.

Maltīšu plānošanai pirms vairākiem gadiem pievērsās informācijas tehnoloģiju (IT) jomā strādājošā Olga. Viņa šādu lēmumu pieņēma tāpēc, ka starp darbu un ikdienas maltīšu gatavošanu ģimenei palika arvien mazāk laika sev.

"Es sāku gatavot ne gluži gatavu ēdienu, bet tādas sagataves, ko es varu pēc tam izmantot nākamajās dienās, gatavojot jau to gala ēdienu," stāstīja Olga. "Tās varēja būt zupas, kaut kādi salāti, otrie ēdieni, kuriem klāt tu vari sacept kaut kādu vistas fileju, zivs gabalu vai vēl kaut ko. Un tad tajā dienā, gatavojot vakariņas, tu pavadīji virtuvē varbūt pusstundu."

Sagataves ir produkti vai pat ēdieni, kurus var ātri un ērti pārvērst jau gatavās maltītēs. Piemēram, jau pagatavoti ēdieni, kurus pirms baudīšanas atliek vien uzsildīt, proti, zupas vai sautējumi; saldētas porcijas; ēdienu sagataves, kas ir sagriezti, iespējams, arī iepriekš apstrādāti, gatavošanai paredzēti produkti u.tml.

Olgas virtuvē biežāk sastopamas tieši ēdienu sagataves, piemēram, apcepti dārzeņi un mazās porcijās sadalīta marinēta gaļa. Savukārt dārzeņus viņa apstrādā tāpēc, ka tie ledusskapī saliktajās kastītēs diezgan ātri sāk suloties un smakot, arī garšīgi pēc pāris dienām vairs nav: "Piemēram, tās varētu būt sēnes, burkāni, sīpoli, ķiploki – tāda veida sagatave, kur pēc tam tu vari pielikt klāt gaļu vai makaronus, uztaisīt mērci."

Sagatavēs vēlams likt tieši tos produktus, kas ilgāk paliek svaigi. Piemēram, nesagrieztus ķirbjus sausā un tumšā vietā var turēt pat trīs mēnešus. Arī bietes ar nogrieztiem lakstiem ledusskapī var pavadīt līdz četriem mēnešiem.

Tāpat par ilgdzīvotājiem uzskata saldos kartupeļus – tie, ja vien pareizi uzglabāti, būs ēdami pat mēnesi pēc iegādes, kā arī vēl virtuvē salīdzinoši ilgi dzīvos kāposti, burkāni un sīpoli.

Tikmēr ātri sabojāsies avokado, spināti un zaļie zirnīši, tikko gatavoti kartupeļi. Olga sagatavēs izvairās likt arī gurķus, papriku un tomātus. "Visi ēdieni, kur klāt bija tomāts, piemēram, tie ilgi nestāv. Viņi parasti pēc 2–3 dienām paliek jau tādi – nedaudz ieskābst.  Tāpēc es tādus sautējumus ilgi neturu. Parasti mēs viņus pagatavojam, lai apēstu šodien, rīt."

Recepšu un padomu, kā labāk plānot savas maltītes, tīmeklī ir daudz. Pirms vairākiem gadiem par šo tematu sāka rakstīt arī blogere Klinta Stasjule.

Viņa ir medmāsa, nu arī mamma un bloga foodprep.lv autore. Pašas mājsaimniecībā maltītes veiksmīgāk tika plānotas pandēmijas laikā, kad veikalu apmeklējums bija ierobežots: "Šajos mēnešos, kuros mēs diezgan strikti plānojām maltītes, mēs ietaupījām līdz pat 40–50 % no pārtikas budžeta. Protams, tie procenti bija tāpēc, ka mēs varbūt bijām izšķērdīgi sākumā. Bet es tiešām ticu tam, ka jebkurš, kurš sāk pievērst uzmanību savam pārtikas budžetam, kādus 20–30% arī var ietaupīt."

Plānot jāsāk pamazām – sākumā tās var būt tikai atsevišķas ēdienreizes. Sagatavoties visai nedēļai vai negatavoties nekam, viņasprāt, ir ļoti izplatīta kļūda, pievēršoties šādam ikdienas uzturam.

"Mans ieteikums būtu tieši tāds – patestēt savai ģimeni atbilstošāko variantu, un tad varbūt izvairīties no domas, ka visu vai neko," vērtēja Stasjule.

Labs piemērs, kā spert pirmos soļus, ir ieviest ēdienu "tematiskās" dienas: pirmdienu cepešus, otrdienu sautējumus, trešdienas – zupu dienas vai piektdienas bez gaļas.

Tad jau skaidri būs zināms, kādi produkti ir nepieciešami un kā tos izmantot arī citu maltīšu gatavošanā. Svarīgi ir arī "sadraudzēties ar savu ledusskapi" – saprast, kur un kādas ēdienu sagataves vai jau pagatavotus ēdienus uzglabāt.
Ledusskapī, aptuveni 4 grādu temperatūrā

  • 1–2 dienas var uzglabāt pagatavotu vistas vai liellopa gaļu;
  • 3–4 dienas: dažādas maltītes – zupas, sautējumus, arī zivi un vistas gaļu;
  • 5 dienas ledusskapī var stāvēt vārītas pupiņas un humoss;
  • nedēļu – cieti novārītas olas, sagriezti dārzeņi, kas uzglabāti noslēgtās kastēs;
  • 2 nedēļas mīksts, bet 6 nedēļas – ciets siers.

Bet saldētavā:

  • 2–3 mēnešus var turēt zupas, sautējumus un vārītas pupiņas;
  • līdz pat pusgadam – pagatavotu vai maltu gaļu;
  • 6–8 mēnešus: ogas, sagrieztus augļus (piemēram, banānus, ābolus, mango un citus);
  • līdz pat vienam gadam blanšētus dārzeņus.

"Tomātu ražas laikā, kad ir ļoti daudz tomātu, noblanšēju tomātus, sagriežu, salieku saldēšanai piemērotos maisiņos un sasaldēju tādā plakanā veidā, lai saldētavā aizņem maz vietas un, otrkārt, ir viegli atsaldēt un pielikt dažādu sautējumu, zupu izmantošanā kā tādu mērcīti. Un īstenībā tomātus var saldēt arī vienkārši sagrieztus ripiņās. Līdz ar to, var uzlikt uz mājās gatavojamas picas ziemā," pamācīja bloga autore.

Stasjule arī stāstīja, ka vērtīgs triks, kā ilgāk uzglabāt salātus, – tos pārliekot pārtikas uzglabāšanas kastītē, kuras apakšā ir ieklāta papīra loksne. Tad mitrums no salātiem sasūcas papīra dvielī un tie ilgāk saglabājas svaigi.

Cilvēki, kas savas maltītes plāno, ēd labāk un retāk cieš no liekā svara problēmām, apliecina kāds pirms vairākiem gadiem Francijā veikts pētījums.

Tam piekrīt arī sertificēta uztura speciāliste Liene Sondore, kura raidījumam klāstīja, ka šādā veidā mājsaimniecības var labāk un optimālāk plānot pilnvērtīgas ēdienreizes: "Ja no veselīga uztura ieteikumiem mēs zinām, ka zivis ir jāēd vismaz divas reizes un gaļa ir divas, trīs reizes nedēļā, tad, ja mēs visi sasēžamies kopā un sarakstām, kura tā diena būs, kad es vārīšu sakņu sautējumu, kad vārīšu zupu." Šādā veidā brīvdienās ir iespējams iegādāties pārtiku lielveikalā vai tirgū, un darba nedēļas laikā ir ļoti viegli nākt mājās no darba, netērējot garas minūtes veikalā, domājot pie plaukta, ko ēst šovakar.

Vislabāk šādas maltītes plānot, domājot par uztura šķīvi, kur pusi veido dārzeņi, vienu ceturtdaļu olbaltumvielas, bet vēl vienu graudaugu produkti.

Turklāt pārtikas produktus, jo īpaši gaļu, vēlams sadalīt porcijās – tā, lai ēdienu atsaldēt ir vieglāk un ātrāk.

"Vislabāk uzreiz tātad saporcionēt vai jau varbūt sagatavot tādas sagataves, kas jau ir jāizņem ārā, jāliek uz plīts, bet tad noteikti vajag uzrakstīt virsū uz kastītes, kas tas ir par produktu, datums, kad ielikts, un tad liekam saldētavā," pamācīja Sondore.

Uz jautājumu, vai ēdienu plānošana rada vienveidīga uztura riskus, uztura speciāliste atbildēja, ka šķietami vienāds ne vienmēr ir arī neveselīgs uzturs: "Ja cilvēks katru rītu ēd auzu pārslu biezputru, kas ir pati par sevi veselīga, pieliek tai klāt linsēklas, citreiz kādu sasaldētu ogu… Vai tas ir vienveidīgs uzturs? It kā jā, tajā pašā laikā vērtīgs. Būsim reāli! Lielākā daļu mājsaimniecību, it īpaši Latvijā dzīvojošas ģimenes, kad mums tomēr ir šie ieteikumi ēst sezonāli, piedodiet – mēs ēdam vienveidīgi."

Tāpēc eksperte uzsvēra, ka no šādas šķietamas "vienveidības" nav jābaidās un rutīna ēdiena gatavošanā nav viennozīmīgi vērtējama kā neveselīga.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti