Šī maize ir cepama no ierauga. „Ieraugam ir tāda īpašība, ka tas vairojas, rūgst. Princips ir tāds, ka to maizi iejauc, tad atliek ieraugu nākamai reizei vai padalīties ar kādu,” saka Puriņa.
Par ieraugu esot jārūpējas piecas dienas un tikai sestajā dienā to var cept.
Pirmajā dienā ieraugs stāv redzamā vietā. Nākamajā dienā tam klāt liek nedaudz miltu, cukura un piena, bet nemaisa. Savukārt trešajā dienā mīklu samaisa ar koka karoti. Nākamajā dienā atkal pievieno nedaudz pienu, cukuru un miltus, bet neaiztiek. Un tad piektajā dienā to samaisa ar karoti.
„Tā garšo ļoti līdzīgi kuličam. Piecas dienas tu par viņu rūpējies, sestajā dienā viņa tevi iepriecina,” stāsta Mārīte Puriņa.
Šai maizītei līdzi nāk ticējums, ka, cepot un ēdot maizīti, var svētajai Matronai var lūgt veiksmi, prieku un par savējiem un citiem, arī vēlēšanās piepildīšanos, tikai naudu nevajagot prasīt.
