Latvijā viens iedzīvotājs gadā patērē vidēji 2,5 kilogramus kafijas

29.septembrī pasaule atzīmēja Starptautisko kafijas dienu. Šis dzēriens esot visnepieciešamākais no visiem ļaunumiem, noskaidroja "Pieci.lv". Latvijā viens iedzīvotājs gadā patērē vidēji 2,5 kilogramus kafijas.

Leģenda vēsta, ka kafijas pupiņu maģisko iedarbību atklāja devītajā gadsimtā Etiopijā, kad kāds gans ievēroja, cik traki uzvedas viņa kazas, apēdot kafijkoka sēklas. 

Sākumā gan kafija netika dzerta, no kafijas sēklām un tauku masas tika veidotas enerģijas bumbas.

Kafija, kādu to pazīstam šodien, pirmo reizi parādījās 15.gadsimta vidū arābu zemēs. Tieši arābi bija pirmie, kas izdomāja, ka kafijas pupiņas varētu grauzdēt. Un tā kafija uzsāka savu uzvaras gājienu pa pasauli. Šodien miljoniem cilvēku nespēj iedomāties savu rītu bez kafijas. Arī Latvijā kafijas smarža piepilda virtuves un pilsētas ielas.

"Pieci.lv" aprunājoties ar baristām Rīgas centrā, apstiprinājās, ka kafija savus fanus pulcina tieši rīta stundās. Un tos atkal apvieno vēlā pēcpusdienā, kad biroja darbinieki labprāt mēģina atgūt enerģiju vakara cēlienam. Pētījumi pierāda, ka labākais laiks kafijai ir starp 9.30 un 11.30, kā ari starp 13.30 un 17.00 pēcpusdienā. Tas ir laiks, kad mūsu dabiskais enerģijas līmenis krītas, tāpēc tase kafijas neskādēs, lai turpinātu veikt savus ikdienas pienākumus.

Baristas arī pastāstīja, kādas kafijas viņi gatavo visbiežāk, kā populārāko nosaucot "Latte". Savukārt garāmgājēji nosauc kafiju ar pienu un šķīstošo kafiju. Visiem aptaujātajiem kafijas dzeršana ir daļa no viņu rīta rituāla. Daudziem tā ir tik svarīga dienas sastāvdaļa, ka var ietekmēt dienas kvalitāti, ja nav saņemta rīta kavijas deva. Dažs to spēj aizvietot ar tējas dzeršanu, bet cits nespēj atcerēties, ka diena nebūtu sākta ar kafiju.

Galvenais iemesls mīlestībai pret kafiju un atkarībai no tās ir kofeīns. Interesanti, ka kafijas koks to ražo kā indi, lai aizstāvētu sevi no gliemjiem.

Tomēr cilvēkiem tas nav bīstams, ja vien nav vēlmes īsā laika periodā izdzert vismaz 100 tases kafijas. Interesanti, ka kofeīns praktiski nekad netiek iekļauts atkarību topos, bet tajā pašā laikā puse no amerikāņu kafijmīļiem būtu gatavi atteikties no sava telefona uz mēnesi, lai tikai viņiem neatņemtu kafiju.

Latvijā cilvēkiem kafiju dzert patīk, bet ne tik daudz kā Lietuvā un Igaunijā. Pēc Starptautiskās kafijas organizācijas aprēķiniem, vidēji viens Latvijas iedzīvotājs gadā patērē ap 2,5 kilogramiem kafijas, savukārt kaimiņi vairāk nekā četrus kilogramus gadā.

Kafija daudziem ir svēta lieta. Un, ja kāds kādreiz izsaka pārmetumu par pārāk lielu aizrautību ar kafiju, var viņam paziņot, ka slavenais filosofs Voltērs dienā izdzēra 50 tases kafijas un nodzīvoja līdz 83 gadu vecumam.

Saistītie raksti
Virtuve
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti