"Tagad soli atejam nost un lejam karstu!" Un no katla paceļas tvaiks, kad sievas gatavo grauzdēto cukura sīrupu, kas piešķir piparkūkām brūno krāsu un īpašo aromātu, atklāj meistare Mārīte Lipska. Piparkūku mīklas pagatavošana līdz ar sveču liešanu, puzuru gatavošanu un atmiņu stāstiem ir starp aktivitātēm Malnavas “Dzīļu” maiznīcas rīkotajā vakarēšanā.
"Tas process nav tāds vienkāršs, viņš jāsagatavo, jāpieliek cukurs, sviests, un tad, lai tā mīkla atdziest un tikai pa nakti nostāvas, garšvielas ievelkas un nākošajā dienā cep," stāsta mājražotāja Mārīte Lipska.
Suprātkas jeb vakarēšana ir sena latviešu tautas sadzīves tradīcija. Tā ļāvusi gan kopā svarīgākos darbus paveikt, gan nodot amatu prasmes no paaudzes paaudzē. Ideja atdzīvināt šo tradīciju arī 21.gadsimtā radusies Malnavas ''Dzīļu'' maiznīcas' saimniecei Annai.
"Cilvēki ir pēc tā noilgojušies, jo ikdienā viņi skrien, dara, viņiem nav tam visam laika. Šeit ir atbraukuši darba kolektīvi," stāsta Malnavas maiznīcas “Dzīles” saimniece Aina Barsukova. "Viņiem nav tam laika. Mēs aizejam par tālu, mēs aizmirstam tādas vienkāršas un labas lietas, kas mūs nomierina un pats galvenais – vienojošs moments, sanāk kopā visa ģimene - bērni mammas, tēvi, tas tāds vienojošs moments, kas saliedē ģimeni."
Kamēr virtuvē kārdinoši smaržo piparkūkas, blakus telpā no salmiem un meldriem top krāšņi puzuri. Reizēm saukti arī par spurguļiem vai lukturiem, puzuri latviešiem ir vieni no senākajiem ziemas saulgriežu rotājumiem. Darbnīcas vadītāja Emīlija to veidošanu arī pati bērnībā apguvusi tieši vakarēšanu laikā.
"Tur sanāca apkārtnes ļaudis, vīrieši un sievietes; sievietes vērpa, citu kaut ko darīja, meitas cimdus adīja, puiši striķus vija – visiem darbs bija, un tā es iemācījos. Tagad bez šaubām var nopirkt veikalā, būs spoži un skaisti, bet tie ir mākslīgie veidojumi, bet šādā gadījumā arī jaunās sievas iemācīs saviem bērniem tādus pašus rotājumus taisīt un tā ir tautas, kā saka, mantu krātuve," norāda puzuru darbnīcas vadītāja Emīlija Vovere.
