"Ārvalstu [pētījumu] dati liecina, ka, ja uzreiz pēc novākšanas ogas sasaldējam, piemēram, upenes vai zemenes, tad uzturvērtība saglabājas.
Ja novācam ražu un to kādu brīdi vēl turam uz galda vai ledusskapī, tad uzturvērtība būs zemāka," norādīja Baumane.
Lai arī vitamīnu daudzums saldētos produktos kļūst mazāks, ļoti svarīgi, ka ogas un dārzeņi saldēšanas procesā nezaudē šķiedrvielas.
"Jebkurā termiskā apstrādē, arī saldēšanā un žāvēšanā, šķiedrvielas netiek zaudētas. Šķiedrvielu galvenā funkcija, protams, ir zarnu peristaltika, – tās veicina labu vēdera izeju, mazina visādas nelabvēlīgās vielas mūsu organismā, mazina un uzsūc holesterīnu," skaidroja uztura speciāliste.
Saldēt var praktiski visu, taču ir daži produkti, kuri pēc atkausēšanas kļūs nepatīkami mīksti vai sabojāsies to garša. Tie ir kolrābji, melnie rutki, redīsi. Arī salātu lapas, kabačus, sīpolus, lokus un ķiplokus labāk tomēr ēst svaigus, ieteica Baumane.
Viņa atgādināja, ka jebkuras ogas un dārzeņus saldētavā vēlams uzglabāt ne ilgāk par gadu.
Tāpat arī nebūtu vēlams saldētavas temperatūru regulēt zemāku par -18 grādiem. Ja saldētavā vieta ir ierobežota, labāk saldēt to, kas vislabāk garšo, bet nevajag saldētavu pārpildīt, jo tad produkti ir sablīvēti. Vietu ieekonomēt var, ogas sablenderējot.
"Protams, ja ļoti gribas, uz ogām var bērt arī cukuru, bet, cik es zinu un klausos no saviem klientiem, tad viņi ber cukuru tāpēc, ka ir dzirdējuši, ka tā ogas labāk saglabā garšu un struktūru, bet cukura vietā var askorbīnskābi jeb citronskābi uzbērt, un cukuru garšai jau mazākā daudzumā pievienot pēc tam," ieteica Baumane.
Gaļas saldēšana
Saldēt var arī gaļu un zivis, kas sasaldētas nezaudēs ne olbaltumvielas, ne dzelzs daudzumu.
"Es ieteiktu gaļu sataisīt jau porciju lielumos. Nelikt veselu zivi vai gaļu lielu gabalu uzreiz saldētavā, bet sagriezt un ļoti elementāri mērīt porciju lielumus pēc plaukstas principa, jo bērnam būs mazāka porcija, mammai būs nedaudz mazāka, bet tētim jau lielāka," norādīja uztura speciāliste.
Ja ir vēlme ieekonomēt gatavošanas laiku, gaļu pirms saldēšanas var apstrādāt ar garšvielām, bet tad tai nedaudz jāpastāv istabas temperatūrā, lai garšvielas labāk iesūcas. Garšas ziņā garšvielas gan labāk pievienot tikai gatavošanas procesā.
Gaļu saldētavā ieteicams uzglabāt līdz sešiem mēnešiem. Svarīgs aspekts, saldējot dažādus produktus, ir uzturēt tīru ledusskapi un saldētavu, to vismaz reizi gadā iztīrīt.
Garšaugu un sēņu saldēšana
Lai gan zaļumus labāk ēst svaigus, tos var likt arī saldētavā. Arī zaļumus būtu vēlams dalīt porcijās un pirms saldēšanas maisiņus piepūst ar gaisu.
Savukārt sēnes pirms saldēšanas ieteicams mazliet apcept un tikai tad, kad atdzisušas, likt saldētavā. Sēnes apcepot gan nevajadzētu pievienot garšvielas, bet to darīt pēc tam gatavojot.
Saldēt var arī jau gatavus dārzeņu un gaļas buljonus, lai nav jāizmanto veikalos nopērkamie pulveri.
Buljonus Baumane ieteica saldēt ledus trauciņos.
Uzglabāšanas trauki
Uztura speciāliste atzina, ka saldēšanai vislabāk der speciāli tam paredzētie trauki un maisiņi, taču tikpat labi izmantot var arī, piemēram, tukšos saldējumu trauciņus.
Ja vieta atļauj, produktus saldēt drīkst pat stikla traukos, taču tad jārēķinās, ka tos nedrīkst piepildīt līdz pašām malām, jo ūdens molekulas saldēšanas procesā izplešas un stikla trauki var tā rezultātā ieplīst.
Ja saldētavā vietas ir maz, var izmantot arī speciālos, veikalos nopērkamos vakuuma maisiņus, no kuriem pirms tam tiek izsūkts gaiss.