Vairākās valstīs neatņemama Ziemassvētku maltītes sastāvdaļa ir tītars. Tomēr ir dažādas tā pagatavošanas variācijas. Piemēram, Meksikā tītaru pasniedz čili-šokolādes mērcē. Šo ēdienu sauc “Mole con Guajolote”.
“Mole gatavo no ļoti daudz sastāvdaļām un pasniedz ar dažāda veida gaļām. Tradicionāli ir guaholote. Guaholote ir meksikāņu putns, kurš no seniem laikiem, acteku laikiem dzīvo Meksikā,” pastāstīja meksikānis Havjers Garsija.
Guaholote jeb tītars tiek gatavots, lēni vārot. Mērce gan ir diezgan sarežģīta daudzo sastāvdaļu dēļ. Tās visas secīgi cep, pēc tam blenderē un iegūto masu katlā lēni vāra, līdz mērce kļūst bieza. Kā piedeva tiek gatavota kukurūzas putra.
Bet citādi šo putnu Ziemassvētkos pasniedz Gruzijā. Satsivi – tā gruzīniski sauc tītaru valriekstu mērcē. Arī šajā gadījumā putnu gatavo, lēni vārot, un atkal – sarežģītākā daļa – mērce.
“Apmēram nepieciešami 400 grami valriekstu, 3 sīpolgalviņas, 6 ķiploku zobiņi. Ļoti svarīgi, lai būtu safrāns, koriandrs, sarkanie asie pipariņi un hmeli-suneli, kā arī sarkanais galda etiķis,” stāstīja gruzīniete Rusudana Basarija.
Sīpolus sarīvē uz parastās rīves un uz pannas sautē, pievienojot tītara buljonu. Vienlaikus samaltai valriekstu un ķiploku masai pievieno daļu garšvielu, buljonu un to vāra. Pēc mirkļa pievieno sautētos sīpolus, atlikušās garšvielas, sarkano etiķi, sāli pēc garšas. Visu turpina vārīt.
Tad izņem tītaru no buljona un sagriež tā kā mazos un vidējos gabaliņos, “un salejam mērcīti pa virsu tītara gaļai, un viss, gatavs!”
Satsivi pasniedz atdzesētu un parasti ēd vai nu ar hačapuri – Gruzijas siera pīrāgu, ar lavašu vai ar ghomi – kukurūzas putru.
Bet pavisam vienkārša, tomēr interesanta Ziemassvētku ēdiena tradīcija ir vairākās Ziemeļvalstīs. Tur svētku maltītē tiek pasniegta rīsu putra. Tam nepieciešamas vien dažas sastāvdaļas.
“Rīsu pārslas, mandeles – tikai vienu. Sāls. Piens! Viss!” stāstīja soms Markuss Kuokanens.
Gatavošanas process noris kā jebkurai parastai putrai. Kad piens sāk vārīties, pievieno rīsu pārslas. Vāra, kamēr putra gatava. Taču tas vēl nav viss. Tradicionāli putrā paslēpj vienu mandeli. Kurš to apēd, tam būs laime!
“Tā tev nesīs veiksmi – ja tu to atradīsi!” skaidroja Markuss.
Putru var pasniegt ar ķīseli vai ar kanēli un cukuru.
Bet, atgriežoties atkal siltākās zemēs, arī Spānijā ir kāds izteikts svētku ēdiens. To sauc “canelones”.
“Tradicionāli kataloņi izmanto “canelones”, lai izmantotu atliekas no iepriekšējās dienas. Tas, ko mēs darīsim – vārīsim pastu, varam ietīt gaļu vai varam ietīt zivis, miljons variantu. Un tad mēs varam izmantot to, kas palika no vakardienas. Un ornamentēt un pasniegt kā jaunu ēdienu, un vispār sakarīgs un garšīgs!” stāstīja spānis Havjers Fernandess Kruss.
Vissvarīgākais šī ēdiena gatavošanā ir tas, lai pastas plāksnes vāroties nesaliptu. Tās pēc vārīšanās liek bļodā ar aukstu ūdeni, izklāj uz dvieļa un pārgriež. Pildījuma masai sajauc tunci, tomātu mērci un vārītas olas. Ar to pilda plāksnes un tad tās sarullē. Pēc tam visu pārlej ar mērci, uzrīvē sieru, uzber olas dzeltenumu un liek cepeškrāsnī. Pēc brīža ēdiens ir gatavs!
