Jau tradicionāli oktobra beigās kā rudens vēstneši uz parādi Dabas muzejā ierodas ķirbji - lieli un mazi, cepami, vārāmi, tāpat ēdami un tikai krāšņumam domāti. Sarma Žarčinska no Ulbrokas ķirbjus audzē jau kopš piecu gadu vecuma un atzīst, ka no ķirbja jāņem viss, pat „astīti” var izmantot tējā un ārstnieciskos uzlējumos. Vēl viņa raidījumam "Kā labāk dzīvot" bilst:
"Ja cilvēks ēstu ķirbi no mazotnes līdz vecumdienām, ārsts nebūtu jāapmeklē."
Savukārt Siguldas novada ķirbju audzētājs Jānis Andersons izstādē piedalās pirmo reizi un uzskata, ka savai veselībai ķirbis jāizaudzē katram pašam. Tikmēr Sarma Žarčinska dod padomu par ķirbju audzēšanu: "Komposta kaudzē ķirbji aug labi, ja būs pietiekami daudz mitruma." Arvīds Neimanis atzīst, ka audzē ķirbjus, "lai ir smuki". Bet tāpat arī piebilst, ka ķirbjus vajadzētu arī gatavot ziemai.
Ķirbju audzētāja Inta Lielbārde no Rūjienas jau 15 gadus piedalās izstādē. Šogad viņa atvedusi 80 šķirņu ķirbjus, 15 no tām ir jaunas. Kopā ar viņu darbojas arī meita Laura. Valentīna Cuznetova no Talsiem audzē ķirbjus no sēklām, kas atvestas no dažādām pasaules malām un iesaka gatavot pildītus ķirbjus. Elga Bražūne no saimniecības "Neslinko" atzīst, ka, viņasprāt, ķirbim svarīgākā ir garša, un dod padomu: "Ja augšanas laikā ķirbis sasprāgst, plaisu sakaisīt ar lapu koku pelniem."
Ķirbis jāēd, jo satur A vitamīnu redzes stiprināšanai, B vitamīnu – asinsritei un prāta asumam, C vitamīnu - imunitātei un arī kalciju, kas vajadzīgs cilvēka organismam. Protams, ķirbis noder arī kosmētikā - ja sasprēgā rokas, strādājot dārzā, vislabāk rokas ierīvēt ar ķirbja gabaliņu.
Lai ķirbis izaugtu, to svarīgi iesēt laikā ap Jurģu dienu. Stādiņu ārā var stādīt pēc salnām.
Neparastu recepti - ķirbi ar reņģēm - piedāvā Erta Birzniece. Viņa sagatavo reņģu filejas, tās apcep apviļātas olā. Ķirbja gabaliņus savukārt sacep ar sīpoliem un ķiplokiem, kā arī seleriju. Tad ķirbju masu ieritina reņģē un vēlreiz apcep. Var pildīt jebkuru zivi. Ķirbi gan vajadzētu sausāku.
Izstādes laikā ķirbjus varēs arī iegādāties, tāpat arī ķirbju sēklas.
Oktobra nogalē daudzviet pasaulē par tradīciju kļuvušas ķirbju svēršanas sacensības. Kamēr Latvijā par rekordlielu atzīts ķirbis ar svaru 165 kilogrami, ASV tas būtu tālu pat no vidējā rādītāja. Minesotas štatā šogad izaudzēts 635 kilogramus smags ķirbis. Tā masas pieticis, lai sadragātu automašīnu. Gigantiskā oga izaudzēta kādā fermā Minesotas štata ziemeļos. Fermeris izlēmis šo rekordu izmantot labdarības nolūkos, tiesa diezgan savdabīgā veidā.
Milzu dārzeni lauku šova ietvaros no 20 metru augstuma uzmeta vecam minivenam. Akcijas ietvaros savākti 360 dolāri, kurus ziedoja vietējai lasītprasmes veicināšanas biedrībai.
Tikmēr Rīgas zooloģiskajā dārzā 27.oktobrī tika aizvadīts 10.Latvijas lielākā ķirbja čempionāts, kurā triumfēja Innas Kozlovskas Jaunokrā izaudzētais 165,5 kilogramu smagais ķirbis. Konkursam dižķirbji tika savesti no Jaunokras, Skrundas, Carnikavas, Ādažiem un citiem novadiem. Tos svēra spēkavīri Agris Kazeļņiks un Aivars Šmaukstelis. Pērn uzvarēja 232 kilogramu smags ķirbis, kad to palīdzēja svērt pašreizējais aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS).
Pēc uzvarētāju paziņošanas un svinīgās apbalvošanas milzu ķirbis tika piešķirts kā kārums launagā Rīgas Zooloģiskā dārza iemītniekiem – skudrulāčiem Larijam un Mērijai un Amūras tīģeriem Toram un Odinam, informēja sacensību rīkotāji. Čempionāta laikā tika noskaidroti un apbalvoti arī labāko darbu autori bērnu vizuālās mākslas konkursā „Karaliskās dārza ogas pārvērtības”, kurā piedalījās Bolderājas Mūzikas un mākslas skolas un Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolas (JRRMV) Mazās skolas bērni.
Ziņots, ka Latvijas ķirbju audzētāji ierosinājuši ķirbi ieviest arī skolu programmā "Skolas auglis". To kā vērtīgu uzturā atzinuši arī svaigēdāji, jo daudzas ķirbju šķirnes ir lietojamas uzturā bez apstrādes. Taču no tiem var pagatavot arī lieliskus kēksiņus vai izcept gardas pankūkas.
