Biškopjiem raizes sagādā ne tikai medus viltojumi, bet arī pesticīdu un citu kaitīgo vielu iespējamā koncentrācija, atzina biškopis Valdis Janovs.
Medus ir dabīgs, ar bišu starpniecību iegūts saldinātājs, kura cena krietni atšķiras no mākslīgi iegūtajiem. Cilvēki novērtē tā dabiskās īpašības, līdz ar to medus kļuvis par vienu no viltotākajiem produktiem pasaulē.
“Tas ir neoficiālais rangs par viltotākajiem produktiem pasaulē. Medus neoficiāli tiek ierindots trešajā vietā aiz olīveļļas un piena,” stāstīja Labsvārds.
"Medus ir saldinātājs, ja salīdzina šī saldinātāja cenu ar citiem, ir jūtama atšķirība. Negodīgi cilvēki to izmanto, mēģina izdomāt arvien jaunus veidus, kā viltot medu, lai gūtu lielāku peļņu," viņš norādīja.
Pētnieks stāstīja, ka pasaulē ir bijuši arī vairāki skaļi skandāli, kad atrasti medus paraugi, kas atšķaidīti ar kādu lētāku sīrupu. Skandalozs gadījums bija Austrālijā, kur 20% komerciāli pieejamo medus produktu tika atzīti par viltojumiem. Vēl pirms tam arī Kanādā vietējie ražotāji sūdzējās, ka tiek iepludināts lēts medus ar apšaubāmu kvalitāti, stāstīja Labsvārds.
Janovs norādīja, ka arī Latvijas biškopjus ietekmē viltotā produkcija, kas rodas, piemēram, paņemot mucu tā sauktā ukraiņu medus, kam pielej karotīti savējā. Tas ir izaicinājums biškopjiem. Tāpat arī Ķīnas piedāvātais tā sauktais medus. “Viltojumi ir kaitīgi biškopjiem, jo mums nav tādu apjomu, lai mēs spētu konkurēt ar viltojumiem tieši cenu ziņā,” viņš skaidroja.
“Es ieteiktu izvēlēties kādu sev pazīstamu biškopi un pie viņa tad arī iepirkties, tā tomēr ir reputācija, drošības sajūta un detalizētāka informācija par produktu. Pērc vietējo, un nebūs šāda izaicinājuma,” biškopis ieteica.
Tāpat uz medus dabiskumu norāda arī kristalizēšanās.
Janovs skaidroja: “Ir tāda vienkārša lieta – medus kā piesātināts šķidrums laika gaitā kristalizējas. Tas ir dabisks process, kas signalizē, ka tas ir dabīgs produkts. Superšķidro un ērti lietojamo, ērti riņķī apgāžamo trauciņu, no kura izspiest sīrupu uz pankūkas, lietot ir forši, ērti, bet nāk klāt jautājums, vai tas ir īsts medus, vai tas nav karsēts, vai nav laists cauri kādiem filtriem.”
Savukārt, runājot par medus dabiskumu un iespējamajām kaitīgajām vielām, tādām kā pesticīdi tā saturā, Labsvārds norādīja: "Latvijā nav izplatīti medus paraugi, kam būtu pārsniegtas pieļaujamās kaitīgo vielu normas, bet ir gadījumi, kad ir piesārņojums no pesticīdiem. Latvijas medum šādi gadījumi ir reti, bet ārzemēs, īpaši trešās pasaules valstīs, kur ir vāji regulēti noteikumi par pesticīdu izmantošanu, bieži saskaras ar šādu problēmu, ar veselībai kaitīgām koncentrācijām".
Tomēr šī problēma skar tos biškopjus, kuri vēlas radīt bioloģisku produkciju. ‘’Šī problēma ir aktuāla bioloģiskajiem biškopjiem, kuriem šo vielu daudzums vispār nedrīkst būt pat neliels; ja to atrod, tad bioloģiskais vairs nevar saukties bioloģiskais. Atļautais piesārņojums jau ir visur, Latvija nav pirmrindniekos ar briesmīgu indēšanu, ka tas nonāk medū, bet izaicinājums ir tiem, kuri ir sertificējušies kā bioloģiskie biškopji,” skaidroja Janovs.
