Lasot pienenes medum, jāatceras, ka pieneņu medum neder pāraugušās pieneņu galvas. Pieneņu galvas saliek katlā, aplej ar verdošu ūdeni un atstāj uz diennakti, lai ūdens sasūcas. Nevajadzētu arī ieliet par daudz ūdens, lai tā konsistence nav pārāk atšķaidīta.
Katlam uzliek vāku un atstāj uz 24 stundām, lai nostāvas, lai nav rūgtums un lai visi kukainīši aizietu bojā, jo viņus ārā dabūt nevar, visus iztirināt, izkratīt nevar, stāstīja Sarmīte Kukaine-Oleksāne.
Pēc 24 stundām nolej pieneņu ūdeni, no kura tad tālāk vārīs medu, bet pašas pienenes vairs nav vajadzīgas. Tad izmēra, cik daudz "uzlējuma" sanācis, un ielej to katlā, pievienojot precīzi tikpat daudz cukura, un liek vārīties. Jāvāra stundu.
"Var izvēlēties dažādi tās receptītes, var ābolu sulu pievienot vai citronu piepilināt klāt, tad viņš sanāk skābenāks," stāsta saimniece.
Sākumā sīrups uzkarsējas, tad "pagriež arvien mazāku uguni, un pēdējo pusstundu ir ļoti intensīvi jāstāv klāt, jo tad tas ir pilnīgi kā karamele, viņam ļoti patīk sprēgāt, tu vari pēc tam pusdienu māju tīrīt", stāstīja Sarmīte.
Pēc stundas konsistence kļūst bieza un to var liet burkās. Burkas gan vajag sterilizēt.
Pieneņu medu var ēst ar maizi un pienu, var likt pankūkās.
