Kopā ar arbūzu un meloņu ekspertu LTV dodamies uz Rīgas Centrāltirgu, lai atrastu pašus sulīgākos un saldākos arbūzus. Pēc nelielas pastaigas izdodas atrast jau pirmo kandidātu.
“Tā forma nav baigi feinā, bet, re, tam ir foršs kātiņš. Tam ir pilnībā sakaltis kātiņš un dzeltens sāns,” norāda Haļzovs.
Viņš stāsta par metodēm, uz kurām varētu paļauties, nosakot, ka arbūzs būs labs: “ Pirmā metode ir kātiņš, lai tas ir nožuvis, viegli atraujas. Un, ja mēs tā riktīgi centīsimies noplēst, mēs to arī noplēsīsim. Lai arbūzam ir dabisks krāsojums, neredzam kaut kādas anomālijas. Ja tam ir kaut kādas īpašas deformācijas, nav kaut kādas daļas, es neiesaku tādu izvēlēties.”
Savukārt no arbūziem ar dzeltenu sānu nav jāvairās, jo tā ir vieta, kur tas atradies uz zemes. “Šī visa daļa nav saņēmusi saules gaismu. Ja šis pleķis ir balts, arbūzs ir negatavs. Ja tas ir dzeltens, tam viss ir kārtībā,” skaidro Haļzovs.
Aplūkojot tirgū atrodamos ļoti lielos arbūzus, eksperts pamana kādam iedzeltenu pleķi: “Šis ir saules apdegums. No tā īsti nav jābaidās. To var arī vešanas laikā dabūt gatavu. Bet, ja tas ir kārtīgi uzkarsis, tad pēc 2-3 dienām var sākt bojāties. Vēl, protams, tīri teorētiski tas var būt kāds ķīmiskais apdegums.
“Vēl var gadīties – ja arbūzi ir samesti lielā čupā, gadās, ka tie apakšējie ir saspiesti,” stāsta Haļzovs, norādot uz vienu šādu arbūzu un neiesakot tādu pirkt.
Iegādājoties divus arbūzus, LTV kopā ar ekspertu dodas tos nogaršot. Sākumā gan arbūzs tiek nomazgāts: “Veselu arbūzu varam nomazgāt. Parasti es mazgāju ar kādu sūklīti, riktīgi, jo tomēr tas ir kaut kur stāvējis. Lai varam droši to lietot uzturā.”
“Parasti ir tā, ka labā arbūzā iegriežot, tas it kā krikšķ,” piebilst Haļzovs. Abi iegādātie arbūzi ir gana saldi.
Tātad kopējais secinājums – vērtējot pēc kātiņa un krāsojuma, izdodas iegādāties saldu un pat ļoti saldu arbūzu.
