Smiltenes tehnikuma Tūrisma nozares programmu nodaļas vadītāja Ira Gaile rāda tikko izceptu Lieldienu vainagu jeb kliņģeri, kuru veido mazāki kliņģerīši, kas paredzēti Lieldienu olu ievietošanai.
"Vainagus cepa arī senie latvieši, jo mums bija tā saucamais Lieldienu rausis, arī apaļā formā. Šobrīd jau domā kaut ko interesantu un jaunu, bet apaļā forma tiek saglabāta jau no senču tradīcijām," stāsta Gaile.
Viņa norāda, ka šāds
Lieldienu vainags, kurā ievietotas krāsainās olas, varētu būt kā Lieldienu galda krāšņākais un galvenais cienasts.
"Mandeļu milti, rozīnes, žāvētas dzērvenes vitamīnu devā. Šādi apaļi tiek veidots vainags, kurā pēc tam ievietosim olas, Lieldienu krāsotās olas, olas apaļas, vainags apaļš un visi veseli," saka Gaile.
Bet, protams, neiztikt bez olu krāsošanas, un arī šajā ziņā var noderēt, kāds no Iras Gailes padomiem.
"Mēs parasti krāsojam dabas materiālos. Tās var būt sūnas, lapiņas, skujiņas. Šobrīd mēs izmantojam sausos materiālus. Var izmantot, kas mums ir no dabīgiem materiāliem, pievienot tam vārāmam šķidrumam, piemēram, bieti, biešu sulu, kurkuma sakni, kas iekrāsojas skaisti dzeltenā krāsā," stāsta Gaile.
Viņa iesaka, krāsojot olas, vārīšanā neaizrauties ar etiķi.
"Etiķi var pievienot, etiķa skābes klātbūtne pastiprina krāsu, krāsa ir intensīvāka, bet ar etiķi nevajag aizrauties, tāpēc ka etiķis pēc tam noloba to olas pašu, pašu virskārtiņu. Un tad, kad no sākuma ola liekas ļoti skaista, bet pēc tam etiķa klātbūtne var šo miziņu noņemt nost. Un beigās paliek bāls, un nekas tur arī īpaši nav pieķēries. Citreiz ir tā, ka ir arī atkarīgs no mēness fāzēm, ja ir vecais mēness, tad protams, olas nokrāsojas labāk, tāpat, kad krāso dziju, reizēm labāk nokrāsojas, citreiz švakāk," stāsta Gaile.
Lieldienu galds būs interesantāks, ja tajā nebūs tikai dažādu krāsu vistu olas, bet arī citu mājputnu olas, kas atšķiras pēc lieluma.
"Protams, var izmantot arī pērļu vistu oliņas, paipalu olas, zosu olas, pīļu, cukurvistiņu olas. Tā kā nav jāizmanto tikai vistu olas vai arī tikai vārītas, bet pārstrādāt, teiksim, ēdienos dažādos, konditorejas izstrādājumos, lai būtu dažādība. Mēs gatavosim pīļu olu omleti. Un ēdienu var gatavot, kā jebkuru putnu olu. Tieši tāpat kā vistu olu varam gatavot omletē, konditorejā izmantot, uzturvērtībā ļoti laba, bagātīga ola. Viņa ir lielāka izmērā, un attiecīgi viena ola ir viena kārtīga porcija," uzsver Gaile.
Tehnikuma pasniedzēja Inese Veidemane savukārt ir gatava nodemonstrēt, kā izcept pavasarīgi krāsainu omleti no pīļu olas.
"Viegli blanšētus brokoļus apcep uz pannas kopā ar saulē kaltētiem tomātiem un krāsainu papriku, lai būtu košāks un krāsaināks ēdiens. Un omletes sastāvā būs pīļu olas, un klāt arī viena vistu oliņa. Garšai izmantosim sāli, cukuru un nedaudz, nedaudz saldo krējumu," stāsta Veidemane.
Viņa uzsver, ka omletē var izmantot visu, kas pašam garšo. Bet tie, kuriem ir lauku mājas vai vasarnīcas, var Lieldienās maltīti pagatavot arī ārā, uz dzīvās uguns.
"Vēl Lieldienās gatavoja arī tos saucamos pantāgus, sievas pantāgus un vīra pantāgus, ko tradicionāli gatavoja ugunskurā.
Tie ir tādi kā olu kultenis, ēdiens, ko gatavo lielā katlā. No sākuma to gatavo sievas no olām, izmantojot olu kulteni, kurā pievieno dažādas garšvielas. Katra sieva liek savu garšvielu, kura tajā brīdī viņu uzrunā. Nu, tad tas ir tas sievas pantāgs. Un tad otrs ir vīru pantāgs, ko atkal vīri gatavo ugunskurā lielā katlā. Un atkal liek pēc savas sajūtas garšvielas, kas viņiem liekas aktuāli un organismam nepieciešams," stāsta Gaile.
Pantāgs gan tiek uzskatīts par Ūsiņdienas ēdienu, kuru gatavoja tad, ka pirmo reizi jāja pieguļā, bet, tā kā tas tiek gatavots no olām, tad iederas arī Lieldienās.
Šī ir tikai maza daļa no idejām, kuras var realizēt pašu ģimenes lokā, lai Lieldienu laiku sev padarītu interesantāku un krāsaināku.
*Viesošanās Smiltenes tehnikumā notika, pirms bija ieviesti stingrie ierobežojumi par pulcēšanos.
