Kā labāk dzīvot

Par Latvijas ainavu un cilvēka veidotu bioloģisko daudzveidību

Kā labāk dzīvot

Valsts atbalsts nodarbinātībā

Gaļas produktu izvēle. " Bez E" - patiesība vai mārketinga triks?

Gaļas produktu ražotāji atzīst - lozungs «Bez E» var maldināt

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Kamēr viens uzņēmums norāda uz saviem produktiem “Bez E”, cits atzīmē, ka viņu ražotajiem produktiem “Nav pievienotas E vielas”. Atšķirība slēpjas tajā, ka otrie atzīst - kaut gan ražošanas procesā tās netika pievienotas, pašā produktā tās var būt. Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot?” gan gaļas produktu ražotāji, gan pārtikas un uztura eksperti atzīst, ka patērētāji tiek maldināti par to, kādas pārtikas piedevas atrodas vai neatrodas produktā.  

“Pat nepievienojot E vielas produktam, mēs nevaram teikt, ka gala produktā šo E vielu pavisam nebūs,” skaidro “Forevers” mārketinga nodaļas vadītāja Ilona Bukša. Kad gala produktam tiek veiktas analīzes, E vielas tā sastāvā uzrādās pat tad, ja ražošanas procesā tās nav pievienotas. Bukša skaidro, ka sastopamās E vielas uzrādās, jo tās atrodas izejvielās vai arī dabīgi rodas ražošanas procesā.

Viņas kolēģis kvalitātes procesa vadītājs, pārtikas tehnologs Kaspars Mačuļskis norāda, ka E vielas var atrasties jebkurā produktā – garšvielu maisījumos, pat ūdenī. “Tā viela netika pievienota, bet tā tika atrasta,“ atzīst Mačuļskis.

Taču analīzēs nevar pierādīt, vai viela pievienota ražošanas procesā vai atradusies kādā izejvielā, radusies ražošanas laikā.

Uzņēmuma „HKScan Latvia" pārdošanas vadītājs Heino Lapiņš norāda, ka Latvijā viņaprāt E vielu tēma tiek izmantota kā “sarkanais paklājiņš bullim”. E vielas, vienkārši sakot, ir pārtikas piedeva, “apzīmējums “E” pats par sevi nozīmē, ka to izmanto Eiropā”. Kā piemērus Lapiņš min citronskābi, C vitamīnu,  kas arī ir E vielas, bet atrodas arī pamatproduktos.

“Protams, mēs produktu plauktos redzam dažādus lozungus,” atzīst Bukša, bet aicina ražotājus vienoties par viena saukļa kopēju izvēli. Viņa gan atzīmē, ka tā neesot tikai gaļas produktu ražotāju nozares vaina, bet gan visu pārtikas produktu ražotāju atbildība.

Regula, kas kontrolē pārtikas piedevu izmantošanu produktu ražošanā, visā Eiropa ir viena un tā pati, bet dažādās valstīs tā tiek skaidrota atšķirīgi. Bukša stāsta, ka, piemēram, Vācijā regula tiek skaidrota šādi: uz iepakojuma ir jāraksta tas, kas ir pievienots. Līdz ar to netiek norādīts tas, kas nav pievienots.

"Baltijas valstīs ir izveidojusies tāda kā mārketinga mode uzsvērt lietas, ko neesam pievienojuši,” atzīst “Forevers” pārstāve.

“Tas ir jautājums par ražotāja morāli un ētiku,” problēmu komentē uztura speciāliste Inga Pūce. Viņa stāsta, ka pagājušogad "GFK Latvija" veica aptauju par gaļas produktu patēriņu, kurā atklājās, ka patērētājs jau ir pieradis - produktos var nebūt E vielu. Tāpēc tas tiek pieprasīts, kaut gan tas ir maldinoši.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti