Zinātniskā institūta "Bior" uztura speciāliste Līva Aumeistere skaidro, kāpēc labāk izvēlēties eļļu: “Piena produktos, piemēram, krējumā būs piesātinātie tauki, kas nav tas labākais. Bet eļļās ir nepiesātinātās taukskābes; tās ir labākas sirds veselībai un veselīgai ādai.”
Ieejot veikalā, acis žilbst – desmitiem eļļas pudeļu: vienas dzidrāk dzeltenas, citas zaļganas. Šefpavārs Raimonds Zommers palīdz saprast, kuras ir labākās salātiem un kuras cepšanai: “Ir divas lietas, kas jāievēro: eļļa, kura pacieš lielu temperatūru, un eļļa, kura pacieš mazu temperatūru. Nerafinētās eļļas [der] salātiem. Ja mēs to sāksim sildīt, izdalās garaiņi, dūmi, un produkts uzņem šo rūgtumu un nepatīkamās garšas.” Rafinēto eļļu salātiem izmantot var, bet nav īsti jēgas, jo viss vērtīgais eļļas apstrādes laikā ir izdedzis un tā ir bez garšas. Toties rafinēto eļļu var izmantot cepšanai un fritēšanai.
“Vīnogu kauliņu eļļa vienmēr un visur būs vislabākā. Olīveļļas ir daudz dažādas – no Grieķijas, Itālijas, Spānijas. Šajās valstīs [uz eļļu iepakojuma] norādīti kodi, pēc kuriem vietējie saprot, cik daudz rūgtuma. Tā ir būtiskākā lieta, kāpēc cilvēki viļas. Diemžēl Latvijas tirgū tos nenākas bieži redzēt,” stāsta šefpavārs.
“Dažreiz cilvēki sūdzas, ka olīveļļa ir rūgta, bet labai olīveļļai jābūt rūgtai un pikantai,” norāda “Bior” uztura speciāliste. Tikmēr Zommers piebilst, ka tikai uz iepakojuma pievilcību paļauties nevajadzētu. Tāpēc neatliek nekas cits, kā pašiem iemācīties atšķirt garšīgu eļļu no ne tik labas.
Tāpēc raidījuma veidotāji kopā ar zinātniskā institūta “Bior” darbiniekiem laboratorijā izmēģina dažādu eļļu paraugus. Vizuāli pēc krāsām eļļas izskatās vienādas, taču paraugos ir gan “extra-virgin”, gan “virgin” eļļas. “Vēl viena no iespējām, ko var vērtēt – vai no gatavām vai zaļām olīvām, pasmaržojot tās. No zaļām olīvām būs vairāk kā pēc zāles vai skābenēm, bet, ja no gatavām, tad vairāk pēc gataviem, nobriedušiem augļiem, pēc upenēm,” stāsta Aumeistere. Tātad eļļa jāpasmaržo, pēc tam jāpagaršo.
Ja veikalā nevar pagaršot vai pasmaržot eļļas paraugu, nākas vien riskēt. Ja tā izrādās laba, atradums jāiegaumē.
Jāpatur prātā arī tas, ka eļļas ir ļoti bagātīgas kalorijām. “Nav neviena eļļa, kas būtu vispārākā. Katrai kaut kas savs. Visām ir daudz kaloriju: eļļās uz 100 gramiem ir 900 kilokalorijas. Un nav neviena produkta, kur būtu vairāk. Ja ir nepārvarama tieksme kaut ko cept eļļā, tad tā ir olīveļļa un rapšu eļļa. Un mans ieteikums – nebaidīties eksperimentēt un izmēģināt visu eļļu garšas,” mudina dietoloģe Lolita Neimane.
