Zināmais nezināmajā

Tehnoloģijas ikdienā: Izgudrots kosmosa pētniecības vajadzībām, lietots uz Zemes

Zināmais nezināmajā

Invazīvās sugas: iznīdēt tās vai gudri sadzīvot

Nacionālā identitāte rodas arī virtuvē jeb kultūras mijiedarbe ar ēdienu un dzērienu

Ēdiena kultūras pētniece: Šķīvja saturs liecina par mūsu identitāti

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Ēdiens liecina par mūsu identitāti tādēļ, ka, pirmkārt, ēdiens mūs veido, mēs bez ēdiena nevaram, tā ir pamatlieta, Latvijas Radio 1 raidījumā “Zināmais nezināmajā” atzina Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes vadošā pētniece Astra Spalvēna. Otrkārt, ēdiens ir izvēle: mēs vienmēr varam izvēlēties starp divām dažādām lietām – ēdienu vai uzturu, sacīja pētniece.

Lai gan pieejamo ēdienu dažādība kļūst arvien lielāka, un to veicina ceļošana, imports, tomēr arvien vairāk tiek runāts tieši par nacionālo un reģionālo virtuvi.

“Mēs varam teikt, ka nacionālās un reģionālās virtuves koncepts ir atbilde uz šo globalizācijas situāciju, kurā viss ir tik mainīgs, nesataustāms, kur nevar pieķerties un piederēt.

Nacionālā virtuve – sen zināmi vietējie ēdieni dod mums drošības sajūtu,” komentēja pētniece. Piemēram, kurzemnieki ēd sklandraušus, kas signalizē par piederību.

Latvijas Universitātes pētnieciskā projekta “Nacionālā identitāte: gastropoētiskais aspekts” dalībnieki dažādos prozas, dzejas, periodikas un pavārgrāmatu tekstos meklē, ko ēdieni un dzērieni stāsta par konkrēto kultūru. Šajā gadījumā teksti netiek uztverti kā vēsturiski dokumenti. “Mēs varam skatīties uz literāriem tekstiem un ēdiena pieminēšanu vairāk kā par vēlmēm, par vērtībām, kā vispār runā par to, kādu ēdienu piemin. Arī par iespējām, ko varēja pagatavot, kādi produkti bija pieejami, kādas tehnoloģijas bija zināmas,” skaidroja Astra.

Emigrācijas literatūrā apraksta cilvēku dzīves, kurās apstākļi absolūti atšķiras no ierastajiem, un tāpēc ēdiens izvirzās priekšplānā. “Ir jāsaprot, kā šajos apstākļos saglabāt identitāti, ko iekapsulē ēdiens,” teica pētniece. Krievu emigrācijas tekstos bieži pieminētas, piemēram, pankūkas ar ikriem, siļķi, anšoviem, tēja ar cukuru, degvīns un barankas, zināja stāstīt Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes docente Svetlana Pogodina.

“Ēdienu bieži izmanto, lai parādītu dzimtes atšķirības – sievietes ēd kūkas, vīrieši dzer degvīnu. Vai, teiksim, ēdiens parāda straujas izmaiņas laikmetā – vācbaltiešiem ir noteikta virtuve, kas izraisa šoku latviešu zemniekiem, kad viņi pirmo reizi saskaras, piemēram, ar apelsīnu vai pupiņu kafiju,” sacīja Astra Spalvēna.

Solvita stāstīja, ka ar ēdiena palīdzību arī raksturo sociālo piederību, piemēram, cilvēki no aristokrātu slāņa ēda kaut ko dārgu, kas atšķīrās no zemnieku galda. Tāpat pētniecisko ainu palīdz papildināt folklora – tur minētie ēdieni īpaši atspoguļo, ko ēda zemnieki. “Folklora arī parāda, kas ir tie ēdieni vai produkti, kas ir uzmanības centrā. Tie arī kalpo kā metaforas, kā simboli, jo folklorā ir ļoti bagātīgs simboliskais slānis,” papildināja Astra, atklājot, ka latviešu tautasdziesmās bieži pieminēta maize un alus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti