Dundagā dzimst jauna tradīcija – Sklandraušu festivāls

Sestdien dundadznieki dibina jaunu tradīciju un aicina sevi ciemos visus, kam garšo sklandrauši jeb kā viņi paši tos sauc – dižrauši.

Pirmajā Sklandraušu festivālā Latvijā jau no pulksten 12.00 būs iespēja nobaudīt gan profesionālu cepēju veikumu, gan pašiem izmēģināt roku tradicionālā kurzemnieku rauša gatavošanā, kā arī apgūt dažādas seno latviešu prasmes un vērtības.

Neaprakstāmi saldi garda smarža ir pirmais, ar ko Latvijas Radio žurnāliste sastopas dundadznieces Elmas Zadiņas virtuvē. Turpat ir desmitiem gaiši pelēku apaļas rudzu mīklas pamatnīšu, kas gaida, kad tajās tiks ielikta kartupeļu un zeltaini oranža burkānu masa. Elmas kundzei un viņas meitai gatavošanās pirmajam Sklandraušu festivālam sākās jau piektdien pulksten piecos no rīta, lai sagatavotu ap 200 raušu.

Bet sestdien Elma būs viena no trim cepējām, kas meistarklasē ap 30 interesentiem no dažādām Latvijas malām ierādīs sklandraušu cepšanas māku un pamācīs, kā veikt tik sarežģīto žodziņa veidošanas procesu.

„Es katru atsevišķi izveltnēju, izrullēju ar pudeli. Nu var jau arī ar mīklas rulli, bet man ir vajadzīgas abas rokas šim darbam. Ar vienu es turu un ar otru griežu to ripuli riņķī. Un izveltnēju tā, ka visi ir vienādi,” saka sklandraušu cepēja Elma Zadiņa.

Lai gan Elmas kundze sklandraušus cep jau vairākus desmitus gadu, viņa atzīst, ka īsto recepti vēl eksperimentē. Meistare pačukst, ka viņas rauši cilvēkiem garšo, jo tiem pievienota manna, virsū uzbērts cukurs, kanēlis un gala rezultātā ir viendabīga buķete, nevis sklandrauša garša jāatklāj kārtu pa kārtai. Bet īsto receptes noslēpumu meistare neatklās pat saviem šodienas audzēkņiem.

„Tas mums ir noteikts kā Eiropas produktam, ka ir jābūt rudzu miltu apakšai, kartupeļu kārtai un burkānu kārtai. Bet kā mēs viņu saistām to masu un kā liekam iekšā tajā rausī, tas nav nevienam jāatklāj,” apstiprina Zadiņa.

Tikmēr sklandraušu festivāla režisore Vaira Kamara atzīst, ka sākumā, atnākot uz dzīvi Dundagā, rauši nav šķituši garšīgi. „Varbūt nebija trāpījušies īsti garšīgi. Tā ir liela māksla tos izcept. Bet nu tagad pat veikalā īsti negribas pirkt, kad ir ēsti īstu saimnieču mājās cepti dižrauši. Tie ir lieliski,” norāda Kamara.

Sklandraušu festivāls ir Dundagas kultūras pils direktores Baibas Dūdas lolota ideja, kas radās laikā, kad sklandrausis tika atzīts kā Eiropas garantētā tradicionālā īpatnība.

Pils apkārtnē tapušas pat sklandraušu dobes no ziediem un čiekuriem, bet pirmajam festivālam atsaukušās 15 cepējas no Kurzemes reģiona. „Mēs centāmies caur tūrisma informācijas centriem, caur Kurzemes pašvaldībām apzināt tās cepējas, kuras ne tikai liek ne tikai savās mājas svinībās sklandraušus galdā, bet kuras ceļ šo te sklandrausi saulītē, darina un pārdod, un dāvā arī citiem to prieku,” atzīmē Dūda.

Viņa piebilst, ka patiesībā tādu īstu sklandraušu cepēju palicis gana maz. Bet sestdien Dundagā kopīgiem spēkiem taps lielais sklandrausis, kura diametrs sasniegs trīs metrus. „Tur būs gan ziedi, gan burkāni, gan kartupeļi – viss kā sklandrausī pieklājas. Un pats galvenais – rausī tiks likti citi mazi rausīši, kurus būs savedušas cepējas no visa Kurzemes reģiona,” viņa skaidro.

Festivāla laikā paredzētas arī dažādas radošās darbnīcas un seno amatu meistarklases, sākot no mūzikas instrumentu līdz zedeņu žoga gatavošanai.

Savukārt Janīna Kursīte-Pakule stāstīs par aizvadītās vasaras tradicionālās kultūras un mutvārdu vēstures ekspedīciju Dundagā, bet vokālais pedagogs Edgars Kramiņš uz Ziemeļkurzemi atvedis vokālās mākslas laboratoriju, kas izpildīs latviešu tautasdziesmas 21.gadsimta ritmos. Svētki turpināsies līdz pat rīta gaismai. Pirmais festivāls noteikti nebūšot pēdējais, taču organizatori atzīst, ka nav plānots šos svētkus rīkot katru gadu.

Saistītie raksti
Virtuve
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti