Kā stāsta vēstures doktors Guntis Gerhards, agrāk, arī pirms tūkstoš gadiem, rudzus audzēja Rietumeiropā. Tomēr graudu augšanas procesā vārpās var attīstīties tā saucamie melnie graudi jeb vilkazobi – ļoti indīga parazitējoša sēne. „Ja šie melnie graudi tiek samalti ar parastajiem graudiem miltos, tad var rasties ļoti lielas problēmas. Eiropa ir piedzīvojusi ļoti lielas nepatikšanas, ko ir izsaukusi saindēšanās ar šiem miltiem,” skaidro vēsturnieks.
Saindēšanos ar šiem graudiem sauc par ergotismu, kam var būt divējādas izpausmes. Pirmkārt, cilvēkam var parādīties psihiatriski traucējumi – psihozes, mānijas. Ja šī konvulsīvā forma skar elpošanu, tad tas var beigties ar nāvi. Otrkārt, var būt gangrēnā forma. „Daļa alkaloīdu izsauc perifērās asinsrites izmaiņas cilvēka roku un kāju pirkstos. Līdz ar to netiek kārtīgi piegādāts skābeklis, notiek audu atmiršana un izveidojas sausā gangrēna,” skaidro Gerhards.
Latvijā rudzi parādījās 9.gadsimtā. „Domāju, melnie graudi rudzu vārpās Latvijā attīstījās tāpat, kā jebkur citur Eiropā, jo klimatiski mēs sevišķi neatšķiramies no Skandināvijas zemēm,” saka Gerhards.
Vēsturnieks gan vērš uzmanību uz vairākiem aspektiem: „Pirmais, visos rakstiskajos vēsturiskajos avotos daudzas slimības tiek apzīmētas par mēri. Ja „melnā nāve”, ko Eiropa pazina 14.gadsimtā, bija melna, arī ergotisma gangrēnā forma ir tas pats.”
Tāpat vēsturnieks norāda, ka latviešu zemnieks tīrus rudzu miltus savā ikdienas maizē nelietoja pat ļoti labas ražas gados. „Latvijā, lai izdzīvotu, zemnieks rudzu miltiem lika klāt dažādas vielas, jo miltu vienkārši nebija tik daudz. Lika klāt pelavas, sūnas, mizas. Līdz ar to potenciālā koncentrācija tika pamatīgi atšķaidīta. Iespējams, aiz šīs nabadzības Latvija zināmā mērā varēja tikt paglābta,” skaidro Gerhards.
Tieši melno graudu dēļ Rietumeiropā pārgāja no rudziem uz kviešiem, lai gan arī tajos var veidoties šīs indīgās vielas, saka vēsturnieks.
Gerhards piebilst, ka par ergotisma izplatību galvenokārt runā saistībā ar Eiropu, lai gan jau pirms tam par melno graudu blakusiedarbībām zināja Senajā Ķīnā un Senajā Romā. „Bet kā daudzas lietas, tajos tumšajos viduslaikos no Romas laikiem nepārgāja šīs zināšanas. Pamatīgi cieta Francija, Vācija un Skandināvijas valstis, kas saistīts ar klimatiskajiem apstākļiem,” skaidro vēsturnieks.
