Bulgāru tradicionālo šopu salātu slavas gājiens Eiropā (+recepte)

Kamēr daudzviet partijas vēl stīvējas ap neseno Eiroparlamenta vēlēšanu rezultātiem, vismaz vienai no dalībvalstīm patiesais uzvarētājs ir skaidrs –-  tradicionālie bulgāru “šopu salāti”  EP interneta kulinārijas konkursā pārliecinoši izcīnīja pirmo vietu, ar 19 200 balsīm atstājot tālu aiz sevis lietuviešu biešu zupu un rumāņu kāpostu tīteņus. 

Tiešsaistes kulinārijas konkurss “Eiropas garša”  tika organizēts Eiropas Parlamenta „Facebook” mājas lapā, un tā mērķis bija noskaidrot eiropiešu gastronomisko gaumi. Starp gandrīz 30 receptēm, kas pārstāvēja dažādu valstu raksturīgākos ēdienus, visiecīnītākie izrādījās populārie salāti, kas pazīstami ikvienam, kas  atpūties pie Melnās jūras vai slēpojis Pirinas kalnos. ”Šopska salata” ir vieni no pirmajiem vārdiem bulgāriski , ko iemācās katrs ārzemnieks, un neapšaubāmi ir viena no mūsdienu bulgāru nacionālās virtuves simboliem.

Taču izrādās, ka tradicionālie salāti būtībā nav nemaz tik tradicionāli. Šopi ir etniska grupa, kas apdzīvo valsts rietumu daļu un rajonu ap galvaspilsētu Sofiju, un ar garšīgā ēdiena izgudrošanu  tiem nav nekā kopīga.

Salātu neatņemama sastāvdaļa ir tomāti. Lai gan Bulgārijā tomātus sāka audzēt 19. gadsimta otrajā pusē, sākotnēji zemnieku attieksme pret tiem bija diezgan rezervēta. Tomātus izmantoja galvenokārt zaļus, lika konservos, bieži arī lopbarībā. Tika uzskatīts, ka nogatavojušies tie var būt bīstami veselībai, varbūt tāpēc, ka tajā laikā izplatītie skārda trauki bija ar augstu alvas saturu, kas savienojumā ar tomātu sulu nereti izsauca vēdersāpes un  kuņģa darbības traucējumus.

Pirmo reizi “šopu salāti” minēti recepšu krājumā, ko  1960. gadā izdevusi Tirdzniecības ministrija  sociālistiskā tūrisma giganta „Balkanturist” vajadzībām, un tās sastādītāji ir vesels autoru kolektīvs. Sešdesmitajos gados tūrisma industrija aizvien aktīvāk izmantoja tautisko stilu, lai ar nacionālo kolorītu un atraktīvu izklaidi piesaistītu vairāk tūristu un atpūtnieku.

Šodien nav zināms pavārs - eksperimentators, kas ar domu par šopu tautas tērpu baltajām  aitādas cepurēm pirmo reizi pārkaisīja dārzeņu salātus ar sasmalcinātu aitu sieru. Lai piedotu ēdienam autentiskāku pieskaņu, tika sacerēta leģenda, ka recepte pierakstīta kādā no Sofijas rajona ciemiem, taču patiesība ir stipri prozaiska -  tā dzimusi „Balkanturist” tehnologu galvās.

Pakāpeniski salāti ieguva arvien lielāku popularitāti, un pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados tos piedāvāja jau visur kā tipisku nacionālās ēdienkartes sastāvdaļu. Kā aperitīvs vai arī patstāvīgs ēdiens, savienojumā ar klasisko rakiju vai alu, oriģinālais garšu salikums ātri palīdzēja salātiem kļūt par visiecienītāko ēdienu Bulgārijā, kas tiek celts galdos gan smalkos restorānos, gan ģimenes saietos, un rada īpašo māju sajūtu.

Tomāti, zaļa paprika un rīvētais aitu siers ir ēdiena zīmols. Tādā veidā salāti iegūst nacionālā karoga krāsas – balts, zaļš un sarkans. Un vēl viens nostaļģisks piesitiens, kad pēc  1989. gada demokrātiskajām pārmaiņām tūkstošiem bulgāru devās pasaulē  laimi meklēt, ceļasomās paņemot līdzi arī mīļotā ēdiena recepti – kā atmiņu no dzimtenes.

 Tātad, nepieciešamie produkti:

2 sarkani tomāti, 2 zaļas paprikas, 1 gurķis, neliels sīpols, pētersīļi,  4- 5 olīvas (pēc izvēles), 150 – 200 grami baltā aitas (kazas vai govs) siera, etiķis, olīvu vai saulespuķu eļļa.

Pagatavošanas veids:

 Sīpolu sagriež, pieber mazliet sāli un samīca dziļajā traukā. Sagriež tomātus un gurķi, papriku apcep uz sausas pannas, nomizo, iztīra sēklas un sagriež lentītēs. Ja vēlas, papriku var arī necept, var pievienot olīvas,  asos piparus vai mazliet ķiplokus. Visu sajauc, pārlej ar sajauktu etiķi un eļļu,  un virsū uzber sarīvētu sieru un smalki sagrieztus pētersīļus. Var dekorēt ar olīvām vai arī vārītu olu daiviņām. 

Labu apetīti!

Saistītie raksti
0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Virtuve
Dzīve & Stils
Jaunākie
Populārākie
Interesanti