Brieža gaļa
Jebkurā receptē, kurā pielieto liellopu, to var nomainīt ar briedi, ikdienas ēdienam kļūstot par svētku maltīti.
Brieža gaļu var uzskatīt par garšas ziņā vismaigāko medījuma gaļu, turklāt tā ir ļoti liesa. Tas gan arī ir iemesls, kādēļ brieža gaļas ēdieni mēdz būt sīksti un sausi. "Tai nav tauku dzīslas, kā piemēram, cūkgaļai, kas gaļu pasargā [no izžūšanas] un var padarīt sulīgu,” skaidroja pavārs.
Brieža gaļu ieteicams gatavot zemā temperatūrā un ilgi – tas pasargās medījumu no pārcepšanas.
Gaļu arī var arī ietīt bekonā vai gatavot no tās konfitu – sutināt taukos zemā temperatūrā.
Gaļas marināde sālsūdenī
Pasaules kulinārijā ļoti zināma tehnika gaļas pagatavošanā ir sālsūdens marināde. To pielieto gan savvaļas, gan industriāli audzētu dzīvnieku gaļas gatavošanā.
Sālsūdens marinādi gatavo, litrā ūdens izšķīdinot divas ēdamkarotes sāls. Medījuma gaļu tajā marinē trīs četras stundas, ja gabals lielāks – tad pat astoņas stundas. Tādējādi iegūs viscaur sālītu un sulīgāku gaļu, kurā būs izteiktāk jūtama medījumam raksturīgā garša.
Meža pīles gaļa
Meža pīles cepeti gatavo līdzīgi kā jebkuru citu pīli.
Svarīgi, lai gaļa gatavošanas laikā nepārsniegtu 55 grādu temperatūru – to var izmērīt ar speciālu gaļas termometru.
Ja temperatūra ir tuvu 55 grādiem, cepetis ir gatavs. Ja gaļu turpinās cept un ļaus tai sakarst vairāk, tā būs sausāka un sīkstāka. Cepeti gatavo cepeškrāsnī, 180–190 grādos.
Mežacūkas gaļa
Pavārs ieteica mežacūkas gaļu iegādāties no profesionāliem medniekiem, kuri taisa medījuma analīzes, pārliecinoties, vai tajā nav parazītu.
Mežacūkas gaļu ieteicams gatavot ilgi, to sautējot vai vārot – tādā veidā vislabāk varēs saglabāt garšu. Mežacūkas sautēšanai var izmantot daudz un dažādas dzīvnieka daļas – kājas, šķinķi, muguras karbonādi, kā arī kādu taukaināku daļu, piemēram, vēdera daļu vai pavēderi.
"Mežacūka ir visēdājs, un atšķirībā no brieža, kuru varam baudīt svaigā veidā, šeit būtu jāuzmanās," skaidroja pavārs.
No mežacūkas gaļas ir iespējams pagatavot siltu un sildošu maltīti, piemēram, sautējumu, gulašu, mērci vai zupu, gaļas izteikto garšu savienojot ar citām spēcīgām garšām un aromātiem, piemēram, gaļai pievienojot vīnu vai konjaku.
Labs mežacūkas gaļas “sabiedrotais” būs arī kadiķogas, kas pastiprinās meža garšu.
Pavārs ieteica pievienot arī rozmarīnu, timiānu, dažādus piparus vai čili. Noderēs arī kanēlis, krustnagliņas, pipari un ingvers.
