Komisijas paziņojumā medijiem skaidrots, ka šie pākšaugi tiek audzēti visā Latvijā.
Kā norāda Eiropas Komisija, galvenie faktori, kas nosaka Latvijas lielo pelēko zirņu īpašo kvalitāti, ir vietējie klimatiskie apstākļi, augsnes īpašības, kā arī vēsturiskie faktori un cilvēkfaktori.
Latvieši gadu simtiem ir ēduši zirņus. Jau pirms mūsu ēras zirņi kopā ar miežiem un pupām ir bijis viens no galvenajiem ēdieniem, un tie savu nozīmi saglabāja līdz pat kartupeļu ēras sākumam 19. gadsimtā. Mūsdienās pelēkie zirņi tiek piedāvāti ar speķi kā īpaši latvisks ēdiens.
ES aizsargāto produktu kategorijas
- Aizsargātu cilmes vietu nosaukumu reģistrs (Protected Designation of Origin) – tajā var iekļaut tikai tādus produktus, kurus ražo tikai noteiktajā teritorijā. Turklāt arī pamata izejviela ir izgudrota un iegūta šajā vietā.
- Aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrs (Protected Geographical Indication) – tajā var iekļaut tādus produktus, ja vismaz viens to ražošanas posms notiek noteiktajā teritorijā.
- Tradicionālo produktu reģistrs (Traditional Speciality Guaranteed) – tajā iekļauj produktus, kuru sastāvs vai pagatavošana saistīta ar kādām senām tradīcijām.
Avots: Eiropas Komisija
Pelēkie zirņi nu papildinās 1300 produktu plašo sarakstu no visas Eiropas, kurus aizsargā Eiropas Savienības (ES) likumi.
Jau ziņots, ka Eiropā ar dažādām kvalitātes zīmēm ir aizsargāti vairāk nekā 1000 dažādās ES valstīs ražoti produkti.
Piemēram, Carnikavas nēģi ir ierakstīti Aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā. Savukārt sklandraušus un salinātu rudzu rupjmaizi Eiropas līmenī aizsargā ar zīmi "Produkts ar garantētām tradicionālām īpatnībām". Šai zīmei pērngada beigās pieteikts arī Jāņu siers.
Pērn februārī iekļaušanai Aizsargātu cilmes vietu nosaukumu reģistrā pieteikti Latvijas lielie pelēkie zirņi. Tos iepriekš šajā reģistrā lūdza iekļaut Latvijas uzņēmums "Voldemārs", kas tirgo dažādus pārtikas produktus ar preču zīmi "Valdo".
