Ar vides instalāciju «Ēdiens bez noslēpuma» izglīto restorānu apmeklētājus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Vecrīgā, Kaļķu un Vaļņu ielu krustojumā atklāta vides instalācija "Ēdiens bez noslēpuma", lai pievērstu iedzīvotāju uzmanību sabiedriskās ēdināšanas iestādēm, kurām būtu jānorāda ēdienu sastāvs. 80% respondentu vēlas, lai sabiedriskās ēdināšanas vietās pilnīgāk norādītu informāciju par ēdienu sastāvu, Latvijas Radio pavēstīja "SKDS" vadītājs Arnis Kaktiņš.

Aprīlī veiktais pētījums liecina, ka trīs ceturtdaļas iedzīvotāju savas zināšanas par pārtikas piedevām vērtē kā viduvējas vai sliktas. Vienlaikus ļoti daudzi vēlas, lai ēdinātāji jeb kafejnīcas un restorāni pilnīgāk norādītu informāciju par ēdienu sastāvu (80%), pievienotajām pārtikas piedevām (79%), izejvielu izcelsmi un gatavošanas kvalitātes aspektiem (60%). Lai arī ir vērojama pozitīva iezīme, ka 67% cilvēku iespēju robežās cenšas izvēlēties produktus bez nevēlamām piedevām, tomēr 26% respondentu, tostarp daudzi jaunieši vecumā no 18-24 gadiem, norāda, ka izvēlas produktus pēc garšas un cenas, nevis pēc sastāva. Tie ir rādītāji, kurus sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem nevajadzētu atstāt bez ievērības," pētījuma rezultātus komentē pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš.

Eiropas Savienībā arvien vairāk tiek runāts par pārtikas produktu marķēšanu, precīza sastāva un izejvielu uzrādīšanu, kam cilvēki pievērš uzmanību, iegādājoties produktus veikalos.

Katrs ceturtais iedzīvotājs vairākas reizes nedēļā apmeklē sabiedriskās ēdināšanas iestādes vai iegādājas gatavas maltītes, kurās gluži tāpat kā veikalos būtu jānorāda atklāta un skaidri saprotama informācija par ēdiena sastāvu un izmantotajām piedevām.

Pētījums atklāj, ka cilvēkiem, ēdot ārpus mājām, vislielākais satraukums ir par mākslīgu pārtikas piedevu pievienošanu (47%), zemas kvalitātes taukvielu izmantošanu (47%), ēdiena svaigumu (40%) un koncentrātu izmantošanu svaigu produktu vietā (30%). Visnegatīvāko ietekmi uz veselību iedzīvotāji saskata garšas pastiprinātājos (60%) un konservantos (50%). Ja patērētāji uzzinātu, ka vietā, kurā viņi regulāri ietur maltītes, negatavo ēdienu no svaigiem produktiem, cepšanai lieto zemas kvalitātes eļļu vai izmanto to vairākkārtīgi, vai izmanto ģenētiski modificētus pārtikas produktus, iespējams, ka daļa izvēlētos citu ēdinātāju.

Rīgas centrā izveidota instalācija "Ēdiens bez noslēpuma", lai pilsētas iedzīvotājiem parādītu un skaidrotu, kādas organismam nevēlamas pārtikas piedevas sastopamas ēdienā, Latvijas Radio raidījumam "Pēcpusdiena" pastāstīja AS "Lido" valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa, kura uzskata, ka lielai daļai sabiedrības rūp pilnvērtīga informācija par pusdienu maltīti.

"Mēs vēlamies uzlabot situāciju valstī, tādēļ aicināsim līdzīgi domājošus sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumus kopīgiem spēkiem radīt un parakstīt nozares ētikas kodeksu, kas apliecinās apņemšanos būt atklātiem par ēdienu kvalitāti, sastāvu un izcelsmi," turpina Auziņa.

Tāpat būtu nepieciešams norādīt ēdiena enerģētisko vērtību un kaloriju skaitu porcijā.

Savukārt SKDS vadītājs Kaktiņš Latvijas Radio atzina, ka pats arī ir viens no skrupuloziem restorānu apmeklētājiem un ir svarīgi, lai ēdienkartē būtu norādīts ēdienu sastāvs. 

Piemēram, ja mērce ir ar miltiem, tad jārēķinās, ka kādam var būt graudu nepanesamība.

Lai arī ierasts, ka restorānos ļoti svarīga ir apkalpošana, ikdienas sabiedrisko ēdināšanas uzņēmumu apmeklēšanas laikā būtu jānorāda vismaz alergēnu klātbūtne, norādīja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vecākā eksperte Ilga Zepa, uzsverot, ka ir jābūt norādītām 14 produktu grupām, ja tās atrodas ēdiena sastāvā.

2014.decembrī spēkā stājusies direktīva par obligātu pārtikas piedevu un alergēnu obligātu uzrādīšanu, atgādināja PVD pārstāve Zepa.

Ēdot savas ikdienišķās pusdienas, cilvēkiem jāzina to sastāvs, norāda Kaktiņš, vienlaikus atzīstot, ka cilvēkiem vairākumā gadījumu jāuzticas uzņēmējiem, citādi viņi neapmeklētu ēdināšanas iestādes.

"Zemkopības ministrija uzskata, ka tikpat nozīmīga kā ministrijas pārziņā esošā pārtikas produktu sastāva marķēšana ir arī pārtikas sastāva uzrādīšana sabiedriskajā ēdināšanā, kam jānotiek saskaņā ar Latvijas un Eiropas Savienības normatīviem. Lai šo noteikumu prasības īstenotu ikdienā un tās patiešām kalpotu sabiedrības veselības labā, ir ļoti svarīgi sadarboties politikas veidotājiem un uzņēmējiem. Tikai tā mēs ilgtermiņā varam sasniegt labākus rezultātus - zinošāku, gudrāku, izvēlēties spējīgu un veselīgāku sabiedrību," atklājot instalāciju "Ēdiens bez noslēpuma" sacīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).

Instalācija apskatei pieejama līdz 28.maijam Kaļķu ielas krustojumā ar Vaļņu ielu, netālu no Brīvības pieminekļa.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti