Aizputē top ekspertu atzīti zemeņu un rabarberu vīni

Augļu vīna tradīcijas Latvijā attīstās, tāpēc iespējams vērtēt vīna garšas – spriež Aizputes vīndaris Mārtiņš Sants. Tieši viņa vīna darītava nozares eksperti atzinuši par labāko 2015.gadā. Augstāko novērtējumu ieguva deserta zemeņu vīns un rabarberu vīns. Garšas kārpiņas un izpratne pat to, kas ir vīns un, vai vispār augļu vīnu var saukt par vīnu, ekspertu un vīndaru vidū ir atšķirīga.

Ja agrāk augļu vīnu gatavoja tikai mājās un tā bija tāda parunāšana par to, kāds vīns izdevies, tad tagad Latvijas konkurss ir arī kvalitātes kontrole, spriež Mārtiņš Sants. Aizputes vīndaris ir gandarīts, ka viņa vīna darītava, pateicoties zemeņu un rabarberu vīnam, šogad kopvērtējumā atzīta par labāko Latvijā.

 „Kā mēs te nesen smējāmies ar draugiem – zemeņu vīns vislabākais ir svētdienas rītā pie pankūkām. Uzēd pankūkas un iedzer vīnu, nemaz nevajag ievārījumu. Salds vīns. Savukārt saldajam rabarberu vīnam nav tik izteikta svaigā rabarberu garša. Tas līdzinās jau vīnogu vīnam, tāpēc, iespējams, tā tika novērtēts,” Latvijas Radio stāsta Mārtiņš Sants.

Vēl aizvien cilvēkiem ir aizspriedumi pret augļu vīniem, tāpēc šāda vīnu novērtēšana ir ļoti būtiska, uzsver Martiņš Sants. Latvijā šobrīd jau var runāt par augļu vīna darīšanas tradīcijām, turklāt tagad kā sēnes pēc lietus sāk augt īsti vīnogu dārzi. Te nu vietā jautājums, par to, vai augļu vīnu vispār var saukt par vīnu.

Daudzi saka, ka īsts vīns ir tikai no vīnogām. Lūk, ko saka Mārtiņš Sants: „Cita vārda nemaz latviešu valodā nav, kā šo dzērienu nosaukt. Līdzīgi ir ar šampanieti. Visus dzirkstošos vīnus saucam par šampanieti, bet tas [īstais] ir no Šampaņas. Ja būtu kāds alternatīvs vārds, kā šo dzērienu nosaukt, kas neizklausītos tik briesmīgi, kā tas skan juridiski – raudzēts dzēriens.

Piemēram, ir dzirdēts, ka arī destilētiem dzērieniem ir negatīva pieskaņa – kandža vai ļerga. Tad sakām, nē, to es negribu. Aizbraucam uz Itāliju vai Spāniju, kur tirgo plastmasas pudelītēs grapu, tad to gan es varētu iedzert. Kāds kolēģis jautāja speciālistiem, kā tad šo dzērienu nosaukt, ieteica nosaukt par ābolu spirtu, kas arī, manuprāt, skan briesmīgi. Nav mums tās tradīcijas tik lielas, lai būtu atrasti skaisti vārdi, kā to nosaukt.”

Lai arī pa kādai vīnogai aug arī Martiņa ģimenes dārzā, pagaidām vīna darīšana no vīnogām ir tikai doma, kas, iespējams, tālākā nākotnē tiks īstenota; ir daudz jāmācās un jāpraktizējas pie meistariem, saka jaunais vīndaris.

Steigai vīna darīšanā nav vietas: „Nevajag skatīties atpakaļ. Jo vairāk izdodas sakārtot savu galvu, tad veidojas kārtība arī darbā. Tas palīdz dzīvot harmonijā un vīna darīšanā.”

Aizputes vīna darītavas īpašnieki ir Santu ģimene. 28 gadus jaunais Mārtiņš smēlies iedvesmu vīna darīšanā jau 15 gadu garumā, tagad jau pilnībā pārņemot tēva Vara Santa iesākto. Aizputes novada muzeja vīna pagrabā pie  Mārtiņa tēta darinātajiem koka galdiem notiek vīna degustācijas. Tur dzidrinās arī kāda jaunā pāra pašu gatavots vīns - līdz kāzām būšot gatavs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt