Gārsa
"Ārā ir izplaukusi un dažviet jau pāraugusi gārsa, bet nebaidieties, ja nopļausiet zāli, tā ataugs no jauna un visu vasaru augs. Tas ir bagāts dzelzs avots, ko var izmantot savos pesto, salātos, vai, taisot mīdijas, piemest gārsu, nevis pētersīli klāt. Tas dos patīkamu zaļumu," ieteica Purmalis.
Pavārs aicināja eksperimentēt un iekļaut gārsu visdažādākajos ēdienos, tā smeļoties dabas spēk un arī papildinot ēdienu garšas buķeti.
"Kā viena no receptēm varētu būt, piemēram, gārsas pesto. Nomazgājam gārsu, ķiplokus, pieliekam riekstus. Es pesto mēdzu likt riekstus pēc pieejamības. Tie var būt mandeles, lazdu rieksti, tie var būt labie, dārgie ciedru rieksti vai pat kaņepju sēklas. Ja gribat uztaisīt latvisku pesto, tās varētu būt grauzdētas kaņepju sēklas, rapšu eļļa, gārsa, ķiploks un vēl var būt kāds lociņš klāt, un vēl kāds zaļums, kas dārzā ir izlīdis, – to visu liekam kopā. Skābumam var pielikt rabarberu vai nedaudz cidoniju sulas. To visu sablenderējot būs skaists, krēmīgs pesto, ko smērēt uz rudzu rikas," norādīja Purmalis.
Nātres
"Tās mazās nātrītes, kas ir izaugušas, tās var salasīt, uzvelkot gumijas cimdus, lai nesadzeļ, un taisīt, piemēram, nātru zupu. Vispirms salasām pilnu bļodu ar nātrēm, aplejam ar vārošu ūdeni un pēc tam ātri ar aukstu ūdeni, lai apturētu gatavošanos un nātres saglabātu krāsu. Tad apcep cauraudzīti, sīpolu, burkānu, kartupeli, pielikt vārītas grūbas, uzlej virsū ūdeni un pavāra. Kad zupa uzmet trīs burbuļus, kad burkāns ir pārkožams, uguni var nogriezt un katliņu noņemt no plīts. Tad pievieno sakapātas nātres," norādīja Purmalis.
Tāpat šādas nātres, kas jau applaucētas un vairs nedzeļ, var pievienot salātos vai citos svaigos ēdienos. Savukārt svaigā veidā nobaudīt var arī nātru ziedus.
"Tad vēl ir tādas panātres, kas nedzeļ un ir ar baltiem ziediņiem. Šos ziediņus mēs kādreiz bērnībā ņēmām un sūcām ārā to nektāru, līdzīgi kā bites. Vēlāk es lasīju un liku klāt desertiem šīs panātres, un cilvēki neticēja, ka var ēst arī svaigas nātres jeb nātru ziedus," atklāja pavārs.
Pienenes
No pienenēm pavārs ieteica gatavot pieneņu sīrupu jeb pieneņu medu, kas, pareizi uzglabāts, būs baudāms visu gadu.
"Salasa, cik nu vien pacietība ļauj, pieneņu ziedus, tad kādā karstumizturīgā traukā aplej tos ar verdošu ūdeni – tā, lai tas nosedz visas pienenes. Atstāj uz 24 stundām, uzliekot vāku. Tad nākamajā dienā šo šķidrumu nolej nost un novāra uz pusi. Ja, pieņemsim, jums ir četri litri, jānovāra uz diviem, jāpieber divi kilogrami cukura, tad pavāra vēl kādas 10–15 minūtes, līdz cukurs ir izšķīdis un karamelizējies," skaidroja Purmalis.
Kad šķidrums atdzisis, to pilda burkās, un pieneņu medus gatavs. To var baudīt pie tējas, likt klāt kādam desertam vai pat uz cepeša, ja prasās kāda saldas garšas nots.
