Lai pagatavotu klasisku kārtojumu, vajadzīgas vien dažas sastāvdaļas:
- rupjmaize, ko var droši aizstāt ar labu rudzu rīvmaizi;
- kaut kas skābs – dzērveņu vai brūkleņu ievārījums;
- kaut kas garšīgs, salds un balts – putukrējums.
Saimniece pamācīja – ja ņem maizīti, kas ir šķēlēs vai klaipā, tad to uz rupjās rīves sarīvē vai samaļ blenderī, lai tā būtu smalka. Tad liek uz pannas un mazliet apgrauzdē kopā ar cukuru, lai maize uzsiltu un cukurs izkustu, veidojot skaistu, karamelizētu kārtu desertam.
Nākamais solis – ievārījums. Var ņemt gatavu, bet vislabāk būtu svaigas dzērvenes saberzt vai samalt ar cukuru vai medu.
Trešais solis – putukrējums. "Ņemam labu, svaigu saldo krējumu, nedaudz cukura, varbūt nedaudz vaniļas, un kuļam kopā stingrās, kārtīgās putās," skaidroja saimniece.
Rupjmaizes kārtojumu sāk ar zemi jeb maizes kārtu, nākamā ir brūkleņu vai dzērveņu kārta, tad putukrējums, tad atkal rupjmaize, dzērvenes vai brūklenes, un virsū – skaista putukrējuma cepure, kas izrotāta ar veselām dzērvenēm vai brūklenēm.
Neparastākam rezultātam
Ja ir vēlme pēc kā interesantāka, tad var pierīvēt svaigu ķirbi – sarīvēt to skaidiņās un samaisīt ar sablendētām dzērvenēm un medu. Dzērvenes ķirbja garšu padarīs maigāku un nokrāsos to sarkanā krāsā. Ieliekot to kā vienu kārtu, desertam tiks piešķirta interesanta garša un tekstūra.
Arī ābolu biezenis ir veids, kā šo saldo ēdienu var padarīt atšķirīgāku – to var pievienot kā vienu no kārtām. Tāpat vienā kārtā vai pa virsu kā dekoru var izkārtot svaigas brūklenes.
Rupjmaizes kārtojumu var veidot pēc sirds patikas un slāņus var pielāgot savai gaumei. Sarkanbaltsarkanajam rupjmaizes kārtojumam ir autentiska garša, kura vismaz reizi ir jānobauda ikvienam – gan lielam, gan mazam.
