Veģetārs uzturs ne vienmēr ir pats par sevi veselīgs – svarīgs ir pagatavošanas veids un dārzeņu daudzveidība, norādīja Lase. "Ja kartupeļus izpeldina eļļā, sasāla un tas ir pamata dārzenis, ko pazīstam, ar retiem izņēmumiem vasarā, kad divas reizes paēdam tomātus, tad tā ir problēma, nevis veselīga ēšana,” atzina veģetārā uztura skolas vadītāja Lase.
Arī bioloģe Štikāne uzsver daudzveidības nozīmi: “Jo daudzveidīgāki būs pārtikas avoti no augu valsts, jo labāk. Tā ir barības bāze. Jo dārzeņi ir pēc iespējas daudzveidīgāki un krāsaināki, jo lielāka iespēja, ka uzņemam pēc iespējas daudzveidīgākas šķiedrvielas un būsim vislabāk pabarojuši savu zarnu mikrobiomu."
Nozīme ir arī dārzeņu krāsai – to dažādība nozīmē arī atšķirīgu antioksidantu uzņemšanu. Dārzeņus nevar uzskatīt par brīnumlīdzekli, bet to lietošana uzturā ir svarīga, vienisprātis bija Lase un Štikāne.
Lase arī iedrošināja virtuvē eksperimentēt ar dārzeņiem, kurus mēdz uzskatīt par negaršīgiem, piemēram, rutkiem, Briseles kāpostiem un kāļiem. Piemēram, rutkus var arī cept cepeškrāsnī – tā tie saglabāsies kraukšķīgi, bet vairs nebūs tik sīvi. Klāt var likt rozmarīnu, zaļus nenogatavinātus tomātus vai saulē kaltētus tomātus.
"Es esmu par garšu balansu. Ir sešas garšas - salda, skāba, rūgta, sāļa, asa, sūra. Ja šķīvī ir visas, tad baudām ēdienu. Ja kāda lien ārā kā īlens no maisa, tad ēdiens no garšīga pārvēršas briesmīgā," uzskata Lase.
Padomi un ieteikumi daudzveidīgai dārzeņu ēšanai:
- Cept var arī redīsus: sagriež mazos redīsus četrās daiviņās, pievieno kāpostus, burkānus, šitakes, sojas mērci. Brīnišķīgs ēdiens piecās minūtēs!
- Labs ir princips "gatavo vienkārši" – sagriež dārzeņus un nedaudz apcep uz pannas, lai vēl ir kraukšķīgi.
- Viegli, ātri apcept – tas ir veids, kā ēdienkartē iekļaut dārzeņus, kas citkārt liek saraukt degunu, piemēram, brokoļus.
- Arī biezzupās un smūtijos var iekļaut dažādus zaļos lapu salātus.
- Ja samaļ zaļo kokteili un tas ir par stipru, var pielikt klāt skābu garšu – rabarberus, jāņogas, citronu.
- Brokolim nekādā ziņā nevajag izmest kātus – nomizojot šķiedraino mizu, baltums vidū ir īsta delikatese.
- Tāpat brokoļu mizas un arī diļļu kātus nevajag mest ārā, bet izvārīt dārzeņu buljonu vai samalt blenderī un pievienot mērcēm.
- No Briseles kāpostiem var taisīt svaigus salātus ar diedzētiem griķiem un granātābolu sēkliņām. Var arī pievienot dažādas salātlapas.
- Vēl viens Briseles kāpostu pagatavošanas variants – sagriež tos četrās daļās, 1–2 minūtes pasautē uz pannas un pārlej ar apelsīnu sulu.
- No kalē kāpostiem var gatavot čipsus: noplūc lapiņas, sagriež, apslaka ar eļļu minimāli, pārber ar garšvielām un 150 grādos apcep 20-25 minūtes cepeškrāsnī.
- Kabačus vajadzētu novākt mazus, nevis pāraudzētus un šķiedrainus. Tāpat kabačus nevajag pārcept. "Kaifu no kabacīša esat palaiduši garām, ja esat “nīlzīrgus” izaudzējuši," uzskata Lase.
- Ja tomēr izauguši prāvāki kabači, tos var pildīt. Tradicionāli pilda ar gaļu un rīsiem, bet var arī ar sēnēm, nepulētiem graudiem, riekstiem.
- Jebkuru dārzeni var sarīvēt, pievienot miltus, pienu vai ūdeni, olu vai linsēklas, ja nelieto olas, nedaudz garšvielu un cept pankūkas. Ar nedaudz kanēļa, piemēram, ķirbju pankūkas iegūst pilnīgi citu garšu.
- Interesanta recepte: ķirbju krēmzupa, kurai pieliek klāt mazliet sablendētas žāvētās aprikozes vai konservētus persikus un apceptas gailenes.
